Putins atbildējis uz jautājumu, ko viņš darītu ar Ukrainu, ja atgrieztos 2022. gadā (5)

Jāpiebilst, ka Koļesņikovs savā jautājumā pat divas reizes lietoja vārdu "karš". Krievijā agresiju pret Ukrainu ir noteikts dēvēt par "speciālo militāro operāciju", un par vārdu "karš" var pat tikt piespriests ilgs cietumsods.

"Runāšu atklāti. Tagad mēs sēžam zālē un jokojam, un zālē skan smiekli. Es sāku mazāk jokot un gandrīz pārstāju smieties. Bet ir vēl viena lieta. Esmu sācis uzlabot, manuprāt, savas prasmes galveno problēmu meklēšanā, lai es varētu koncentrēties uz galveno problēmu meklēšanu un risināšanu, kas prasa vislielāko atdevi un uzmanību," atbild Putins.

Vai Putins mainītu savas domas par iebrukumu Ukrainā?

Kara noziedzniekam arī jautāja, ko viņš mainītu, ja būtu iespējams atgriezties 2022. gada februārī, un vai viņš mainītu savu lēmumu.

"Ja varētu paskatīties uz situāciju, zinot, kas notiek šobrīd, kā arī 2022. gadā, es domāju, ka lēmumu vajadzēja pieņemt agrāk. Un mums vajadzēja sākt tam gatavoties agrāk. Gan Krimas notikumi, gan 2022. gada notikumi – tie bija spontāni", atbildēja Putins.

Pēc tam viņš atkārtoti uzsvēra, ka lēmums par iebrukumu Ukrainā bija jāpieņem agrāk un tam vajadzēja gatavoties jau iepriekš.

"2022. gada notikumus sākām bez jebkādas sagatavošanās (..) Ja mēs būtu iepriekš zinājuši, kas notiks, būtu bijusi sistemātiska sagatavošanās," apgalvo diktators.

Putins apgalvo, ka Ukraina atsakās no pamiera

Jautāts par iespējamo pamieru garajās Ziemassvētku brīvdienās, Putins atbildēja, ka Krievijas puse it kā trīs reizes runājusi par pagaidu pamieru vai ķīlnieku apmaiņu.

Agresorvalsts vadonis apgalvo, ka Krievija ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vai Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna starpniecību jau trīs reizes bija piekritusi sarunām, taču pēdējā brīdī Ukrainas puse atteicās runāt.

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas armija ar saviem spēkiem nevar atgūt Krievijas okupēto Krimu un Donbasu.

Otrdien publicētajā intervijā franču laikrakstam "Le Parisien" uz jautājumu, kādus kompromisus viņš būtu gatavs pieņemt, lai izbeigtu karu, un vai Kijiva būtu gatava vismaz uz laiku atteikties no Krimas vai Donbasa, Zelenskis atbildējis: "Mēs nevaram atteikties no savām teritorijām. Ukrainas konstitūcija mums to aizliedz".

Taču viņš atzinis, ka "de facto" šīs teritorijas kontrolē krievi un ka ukraiņiem šobrīd nav spēku tās atgūtu militārā ceļā.

"Mēs varam paļauties tikai uz starptautiskās sabiedrības diplomātisko spiedienu, lai piespiestu [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu sēsties pie sarunu galda," piebildis prezidents.

Uz jautājumu, vai Zelenskis būtu gatavs sēsties pie viena sarunu galda ar Putinu, viņš atbildējis: "Nav svarīgi, kurš sēž jums pretī. Svarīgi ir tas, kādā stāvoklī jūs atrodaties sarunu laikā. Es nedomāju, ka mēs esam vājā stāvoklī, bet mēs neesam arī spēcīgā stāvoklī. Vai mēs būsim NATO? Mēs nezinām. Vai mēs būsim Eiropas Savienībā? Jā, nākotnē, bet kad?"

"Sēsties pie sarunu galda ar Putinu šādos apstākļos nozīmētu dot viņam tiesības lemt par visu mūsu pasaules daļā. Vispirms mums ir jāizstrādā modelis, rīcības plāns vai miera plāns - sauciet to, kā vēlaties," norādījis Ukrainas prezidents.

Viņš arī atkārtoti uzsvēris, ka nevienam pasaules līderim "nav tiesību vest sarunas ar Putinu bez Ukrainas". "Mēs nevienam neesam deleģējuši šīs pilnvaras. Mēs esam upuri," atgādinājis Zelenskis.