Politologs: Latvijas Bankas prezidenta neievēlēšana liecina par JV nespēju saprātīgi vadīt koalīciju

​Viņš vērtēja, ka notikušais bijusi "kauna lieta", kas ir akmens Saeimas lielākās frakcijas - JV un Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) dārziņā. Rozenvalds piebilda, ka Latvijas Bankas prezidenta neievēlēšana parādījusi, ka partiju apvienība, kas lielā mērā nosaka toni valdībā, nebija spējīga šo procesu organizēt, virzīt.

"Pašreiz mēs atrodamies situācijā, kad kaut kādi ugunsdzēšanas pasākumi tiek veikti, bet rezultāts jau ir negatīvs. Grozies kā gribi - uz mēnesi vai diviem Latvija paliks bez balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē," sacīja politologs.

Viņš norādīja, ka šī situācija parāda, nevis koalīcijas trauslumu, bet tās vadošā spēka vājumu. "Tas katrā ziņā mazina [JV] prestižu, un stiprina opozīciju, par ko, manuprāt, īpaša prieka valdošajai koalīcijai nav," vērtēja Rozenvalds.

"Tas, ka galvenie amata kandidāti par savu atsaukšanu uzzina nepilnu diennakti pirms balsojuma, neizskatās labi, tā, manuprāt, ir diezgan bēdīga situācija," uzskata politologs.

Jautājumā par koalīcijas spēju sadarboties, Rozenvalds norādīja, ka varot pārmest "Zaļo un zemnieku savienībai" (ZZS), ka viņi "gājuši savu ceļu" un meklējuši atbalstu savam virzītajam kandidātam arī opozīcijā, taču, viņaprāt, koalīcijas lēmums atsaukt savus kandidātus, lai arī cik tas būtu kritizējams, liecina par to, ka koalīcijai ir kāda robeža, pie kuras tā apstājas, saprazdami, ka virzīt dažādus kandidātus, viņiem kā koalīcijai būtu "diezgan postoši".

Politologa ieskatā, koalīcijas galvenā problēma ir tas, ka tās vadībai, Ministru prezidentei pietrūkst stratēģiskā redzējuma, spējas darboties šī stratēģiskā redzējuma virzienā, trūkst proaktīvo darbību.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeimā ceturtdien bija paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr prezidents ievēlēts netika, jo valdošās koalīcijas partijas JV un ZZS ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem.