Kopš iesaistīšanās kaujās pret Ukrainu nogalināti vismaz 100 Ziemeļkorejas karavīri, ziņo Seula

Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru, lai palīdzētu Krievijai karā pret Ukrainu. Daļa šo karavīru nosūtīti uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur Ukrainas spēki šogad ieņēma teritorijas.

"Decembrī viņi (Ziemeļkorejas karavīri) iesaistījās reālās kaujās, kuru laikā gāja bojā vismaz 100 cilvēki," atsaucoties uz Dienvidkorejas izlūkdienesta informāciju, sacīja Li.

"Nacionālais izlūkošanas dienests arī ziņoja, ka ievainoto skaits varētu sasniegt gandrīz 1000," viņš piebilda.

Neraugoties uz šiem zaudējumiem, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, visticamāk, gatavojas apmācīt jaunus īpašo operāciju spēkus, lai nosūtītu tos palīgā Krievijai, secinājis Dienvidkorejas izlūkdienests. Turklāt Ziemeļkorejas korpusam, no kura karavīri nosūtīti uz Krieviju, ir iespējas nosūtīt papildspēkus.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī prognozē, ka Krievija varētu piedāvāt modernizēt Ziemeļkorejas konvencionālos ieročus apmaiņā pret karavīriem.

Dienests norādīja, ka lielo ziemeļkorejiešu upuru skaitu varētu skaidrot ar nepazīstamo vidi, kurā Ziemeļkorejas spēki tiek izšķērdīgi izmantoti uzbrukumos, un to nespēju pretoties dronu uzbrukumiem.

"Krievijas armijā izskanējušas sūdzības, ka Ziemeļkorejas karavīri, ņemot vērā to zināšanu trūkumu par droniem, ir drīzāk apgrūtinājums nekā ieguvums," sacīja Li.

Augsta ranga ASV militārpersona otrdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas bruņotie spēki ir zaudējuši vairākus simtus kritušu vai ievainotu karavīru, cīnoties pret Ukrainas spēkiem Kurskas apgabalā. Tas "ietver visu no (..) viegliem ievainojumiem līdz krišanai kaujā," sacīja amatpersona.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pirms tam pavēstīja, ka Krievija vairākas dienas izmantojusi Ziemeļkorejas karavīrus intensīvā ofensīvā Kurskas apgabalā.

Ziemeļkoreja un Krievija ir pastiprinājušas militārās saites kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Jūnijā parakstītais aizsardzības pakts starp Phenjanu un Maskavu stājās spēkā decembra sākumā.

Eksperti uzskata, ka Ziemeļkorejas līderis vēlas no Krievijas iegūt modernas tehnoloģijas un kaujas pieredzi saviem karavīriem.