Karjeru beigušais hokeja tiesnesis Zviedrītis velta asu kritiku LHF un Latvijas hokeja sistēmai

​Zviedrītis uzsver, ka hokejam ir veltījis gandrīz visu mūžu - gan spēlējot, gan tiesājot. Tiesāšanā ir pavadīti 32 gadi, bet starptautiskās kategorijas tiesnesis viņš ir kopš 1999.gada.

"Ar šo es publiski paziņoju, ka beidzu savu tiesneša karjeru," raksta Zviedrītis.

"Es vairs nevēlos turpināt, redzot kā Latvijas hokeja potenciāls tiek prasti sabāzts pa savām, "čomu" un radu kabatām, kā LHF ir kļuvis par privātu SIA, kam svarīgs ir savs personiskais labums, nevis hokeja attīstība, kā bērnu hokejs ir prioritāte tikai televīzijas intervijās un publisko attiecību kampaņās, taču ne darbos," par savas aiziešanas iemesliem raksta bijušais tiesnesis.

Viņš norāda, ka Latvijas bērnu jaunatnes čempionāts ir "nepiedodami zemā līmenī", jauno hokejistu spēlei kļūstot rupjākai, sporta veidam - traumatiskākam, spēlētāju pārejām notiekot pēc pazīšanās, nevis nolikuma, tiesāšanai bērnu spēlēs esot kritiski nekvalitatīvai un nekonsekventai, bet LHF Disciplinārās komisijas lēmumiem - nesaprotamiem un nekonsekventiem.

Tiek uzsvērts, ka LHF "komisijās pārsvarā darbojās vadībai ērti cilvēki un bieži lēmumi tiek pieņemti nevis hokeja kvalitātes interesēs, bet pazīšanās un labu attiecību uzturēšanas vārdā".

Zviedrītis izsaka viedokli, ka "Optibet" Hokeja līgas (OHL) līmenis ir zemākais pēdējos 20 gados un turpina kristies, skatītāji uz spēlēm nenāk, bet informācijas daudzums par notiekošo ir "tuvu nullei", čempionātam turoties tikai uz atsevišķiem entuziastiem.

"LHF ļoti atgādina Latvijas valsts amatpersonas, ierēdņiem ne par savu naudu braucot komandējumos, ēdot omārus restorānos, publiski skaisti runājot un plūcot laurus, kamēr hokejs turas uz pašu spēlētāju un privātu sponsoru atbalstu," bilst Zviedrītis, piebilstot, ka bērnu un jaunatnes hokeju veido, uztur un attīsta spēlētāju vecāki, ieguldot savu laiku, zināšanas un lielu naudu.

Viņš uzskata, ka arī Latvijas izlases bronzas medaļa 2023.gada pasaules čempionātā ir, tikai pateicoties pašu spēlētāju, treneru, līdzjutēju un spēlētāju vecāku pašaizliedzībai un finansējumam daudzu gadu garumā.

Hokejā pavadītajos ilgajos tiesneša karjeras gados Zviedrītis ir piedzīvojis vairākas LHF vadību un spēlētāju paaudžu maiņas.

"Esmu personiski piedzīvojis, kā pirms 30 gadiem Latvijas hokejā darbojās cilvēki, kuriem bija svarīga hokeja attīstība un nākotne, kad ideja bija svarīgāka par personisko labumu, taču laika gaitā cilvēki, kas bija gatavi darboties, lai Latvijā veidotu kvalitatīvu hokeja sistēmu un pēctecību, netika uzklausīti, bet atbīdīti malā," raksta Zviedrītis.

Viņš uzskata, ka pašlaik Latvijas hokejā viss notiek kā padomju laikos un savējie stutē savējos, procesā piedaloties amatpersonām, ierēdņiem, funkcionāriem, pietuvinātiem labuma guvējiem un žurnālistiem.

Zviedrītis min, ka viņam ir grūti uz to noskatīties, vēl jo vairāk tāpēc, ka hokejā ir abi viņa dēli.

"Man ir žēl, ka Latvijas hokeja potenciāls tiek bezatbildīgi izniekots un sabāzts pa kabatām," viņš uzsver, piebilstot, ka tas ir pretēji viņa principiem, sirdsapziņai un redzējumam par Latvijas hokeja attīstību.

Zviedrītis izsaka ticību, ka nākotnē godprātīgu kolēģu, treneru, spēlētāju, klubu vadītāju, aktīvistu, atbalstītāju un vecāku būs vairāk un kvalitatīvs hokejs un tā ilgtermiņa attīstība kļūs svarīgāka par personisko labumu.

"Šos visus pārmetumus ar diezgan lielu pārliecību varu noraidīt, bet no plašākiem komentāriem šobrīd atturēšos," atklāto vēstuli ziņu portālam "Delfi.lv" komentēja LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs.

Domstarpības Zviedrīša un LHF starpā nav pirmoreiz. 2006.gada oktobrī LHF valde uz nenoteiktu laiku diskvalificēja hokeja tiesnešus Eduardu Odiņu un Zviedrīti, kā pamatojumu minot "klaju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) un LHF statūtu neievērošanu, kas vērsta uz Latvijas hokeja graušanu".

Lēmums tika pieņemts pēc vairāk nekā divus mēnešus ilguša LHF un tiesnešu konflikta. Vairākiem tiesnešiem bija pretenzijas pret LHF nevēlēšanos parakstīt kolektīvo līgumu un tiesnešiem nenomaksātajiem nodokļiem, savukārt LHF ar katru no tiesnešiem gribēja slēgt individuālu līgumu.

Vairāki Latvijas labākie tiesneši, tostarp Odiņš un Zviedrītis, sāka streiku un atteicās apkalpot spēles.

LHF prezidents toreiz bija Kirovs Lipmans, bet ģenerālsekretārs - Ēvalds Grabovskis, kurš norādīja, ka spēles tiesās tie tiesneši, kuri piekritīs federācijas izstrādātajiem noteikumiem.

LHF valde lika tiesnešiem parakstīt individuālos līgumus, pretējā gadījumā draudot viņiem anulēt hokeja tiesnešu licenci.