EDS lietotāji VID lēmumus varēs saņemt arī e-adresē

Vienlaikus grozījumi paredz iespēju lietotājam atteikties no administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citu lēmumu, dokumentu un informācijas saņemšanas e-adresē vai informatīvā paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātāja norādītajā elektroniskā pasta adresē par dokumenta un informācijas saņemšanu EDS.

Likumprojekts nemaina esošo kārtību, kas paredz to, ka EDS lietotājam arī turpmāk VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citus lēmumus, dokumentus un informāciju paziņos EDS.

Likumprojekts paredz, ka tie EDS lietotāji, kuri vienlaikus ir arī e-adreses lietotāji, pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos - EDS un e-adresē.

Tehniskais risinājums paredz, ka dokumentu un informāciju uz nodokļu maksātāja e-adreses kontu nosūta nekavējoties, uzreiz pēc dokumenta un informācijas izvietošanas EDS, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts e-adreses konts un nodokļu maksātājs EDS nav atspējojis dokumenta un informācijas nosūtīšanu uz e-adreses kontu.

VID, attīstot EDS funkcionalitāti izstrādās un ieviesīs klientiem ērti lietojamu dokumentu un informācijas klasifikatoru, kurā atbilstoši izstrādātajām kategorijām EDS lietotājiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties risinājumā aprakstīto paziņošanas kārtību katrai dokumentu un informācijas kategorijai atsevišķi.

VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citu lēmumu, dokumentu un informācijas paziņošanas procesam tiks nodrošināta auditācija, izslēdzot strīdu rašanās iespēju par neatbilstošu paziņošanu. Risinājums netiks attiecināts uz citos procesos, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā sagatavoto dokumentu paziņošanu, jo tie tiks paziņoti konkrēto procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka VID portālā atvērto datu veidā tiks publicēti komersantu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam samaksātā VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsumma, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.

Tāpat tiks publicēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra informācija par juridiskām personām, PVN grupas dalībnieki, PVN grupu samaksātais PVN, sabiedriskā labuma organizāciju reģistra informācija.

VID portālā tiks publicēti arī darba devēji, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Tiks publicētas arī VID reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem, kā arī lēmumi par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sanita Šķiltere valdības sēdē lūdza likumā noteikt, ka publicē ne tikai samaksātos nodokļus, bet arī maksājamos. "Tas dod tiešu palīdzību ēnu ekonomikas apkarošanā," pamatoja Šķiltere.

Tāpat Šķilere lūdza no likuma neizslēgt VID pienākumu izdzēst dzēstos nodokļu parādus. "Dzēstie nodokļu parādi ir iedzīvotāju un pašvaldību intereses," sacīja LPS pārstāve, prasot arī pieturēties pie atvērto datu principa, proti, ka tie dati, kuri jau šobrīd ir pieejami VID mājaslapā, būtu jānodod atvērto datu portālam. "Ja šie dati ir izmantojami automatizētos procesos, tos var izmantot ne tikai pašvaldības, bet arī citas institūcijas," sacīja Šķiltere.

Līdztekus viņa lūdza attiecībā uz fiziskajām personām, kurām nav pienākuma lietot VID deklarēšanu sistēmu, bet kuras to lieto reizi gadā vai retāk, par dokumentiem, kas tiek izdoti uz VID iniciatīvas pamata, paziņot Paziņošana likuma noteiktajā kārtībā, nevis EDS.

Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova norādīja, ka maksājamie nodokļi ir ļoti liela datu kopa, kura ir pastāvīgi mainīga. FM pārstāve arī norādīja, ka jautājumā par dzēstajiem nodokļu parādiem, tie nav izslēgti no likuma.

Likumprojekta izstrādē tika secināts, ka VID risinājuma likuma noteiktās informācijas publicēšanai tehniskai izstrādei un ieviešanai nepieciešams apmēram trīs līdz četri mēneši pēc likuma stāšanās spēkā, tāpēc paredzēts, ka likumprojekts šajā daļā stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā.