Mediju ētikas padome konstatē pārkāpumus divos televīzijas un radio raidījumos (1)

Atzinumā par "Bez tabu" sižetu, kas bija veltīts kāda iedzīvotāja pretenzijām par piegādātās malkas apjomu, Ētikas padome secināja, ka sižeta pieteikumā nepārprotami tiek apgalvots, ka sižets būs par malkas piegādātāju, kas apkrāpis klienti. Līdzīgs secinājums izriet arī no sižeta, kurā tiek izteiktas un izplatītas aizdomas par krāpšanu.

Tomēr Ētikas padomes skatījumā sižetā trūkst faktoloģiska pamatojuma, kāds nepieciešams tik nopietnai apsūdzībai un aizdomu izplatīšanai. Sižetā ir arī neskaidrības un pretrunas, kas liecina par paviršību tēmas un faktu izpētē un izskaidrošanā, kam sekas var būt skatītāju maldināšana.

Ētikas padome uzskatīja, ka sižeta veidotāji nebija veikuši informācijas un faktu izpēti nepieciešamajā apmērā un sižeta pārraidīšana bija pārsteidzīga. Arī sižeta pieteikumu, kam sižetā nebija pienācīga faktoloģiska pamatojuma, Ētikas padome vērtēja kā maldinošu.

Tāpat Ētikas padome secināja, ka medijs bija ignorējis sižetā vainotā cilvēka sūdzību un skaidrojumu un atbildi tam sniedza tikai pēc biedrības iesaistīšanās. Ētikas padome vērš mediju uzmanību, ka Ētikas kodeksā iekļautais cieņas princips attiecas arī uz cieņpilnu saziņu ar cilvēkiem, par kuriem mediji veidojuši materiālus.

Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu arī "Latvijas Radio" raidījuma "Pēcpusdiena" sižetā.

Sižets bija balstīts uz kādas tūristes sūdzību vai atsauksmi tūrisma organizācijai par nepatīkamu pieredzi pirts rituāla laikā. Ētikas padomē vērsās raidījumā vārdā sauktais pirtnieks, uzskatot, ka sižets ir balstīts uz vienas personas izdomātu stāstu un izplata patiesībai neatbilstošu un viņu apkaunojošu informāciju, kā arī met ēnu uz pirtniecības nozari.

Ētikas padome konstatēja, ka sižetā sūdzētājs tiek nepārprotami asociēts ar seksuālu uzmācību, bet sižetā publiskotās aizdomas balstītas vienīgi uz tūristes teikto tūrisma organizācijai – pārmetumiem, kurus žurnāliste pirms sižeta pārraidīšanas nebija pārbaudījusi un kurus vainotais noliedz un skaidro kā pārpratumu, kura cēlonis var būt kultūru atšķirības, pirmā pieredze ar pirti un pārprasts pirts relaksējošās masāžas piedāvājums. Ētikas padomes skatījumā sižetā iztirzātajā notikumā nebija tādas steidzamības, kas attaisnotu sižeta pārraidīšanu bez pienācīgas faktu pārbaudes.

Situācijā, kad ir divu pušu pretēji viedokļi jeb vārds pret vārdu un viena no pusēm tiek saistīta ar nepieņemamu un reputāciju negatīvi ietekmējošu uzvedību un saukta vārdā, kritiski svarīga ir faktu pārbaude un informācijas ievākšana un apstiprināšana ne vien nepastarpināti no pirmavota, bet arī no citiem avotiem.

Arī lēmums šajā situācijā sižetā citēt trešās personas izteikumus, piesaucot tik nopietnu pārkāpumu kā seksuāls uzbrukums, nav pamatots, jo klausītājs tiek vedināts to saistīt ar sižetā minētajiem notikumiem un cilvēku. Pat tad, ja sižeta mērķis būtu bijis vienīgi ieskicēt problēmsituācijas, ko rada kultūru atšķirības vai atkailināšanās svešinieku klātbūtnē, tad bez pienācīgas faktu pārbaudes un apstiprinošas informācijas iegūšanas no citiem nesaistītiem avotiem nebūtu korekti saukt vainoto personu vārdā.

Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu laikraksta "Talsu Vēstis" redakcijas slejā. Lai arī sūdzētājs redakcijas slejā nebija saukts vārdā, tas uzskatīja, ka viedokļraksts, kas veltīts viņa izteikumiem sociālajos medijos viņu stereotipizē, demonizē un veido viņam negatīvu tēlu.

Medijs skaidroja, ka publikācija tapusi, reaģējot uz kādas Talsu novada pašvaldības amatpersonas komunikācijas veidu sociālajos medijos, kur tā noniecina un aizskar citus. Nenosaucot šo amatpersonu vārdā, laikraksta galvenā redaktore aicināja ikvienu lasītāju padomāt, kādu saziņas veidu izvēlamies sociālajos tīklos, un vērtēt savu rīcību.

Ētikas padome uzskatīja, ka publikācijas saturs ir aktuāls, autore savus uzskatus ir izteikusi cieņpilni, pārdomāti un argumentēti un medijam būtu tiesības paust kritiku, arī nosaucot minēto amatpersonu vārdā. Tas, ka medijs to ir atturējies darīt, ir papildu apliecinājums, ka raksta mērķis ir nevis vērsties pret konkrētu cilvēku, kritizējot to par neētisku uzvedību, bet aktualizēt un risināt neētiskas uzvedības problēmu interneta vidē un jautājumu par amatpersonu atbildību.

Papildus atzinumiem Ētikas padome sniedza vērtējumu par raidījuma "Degpunktā" sižetu. Sižets informēja par tiesas spriedumu smagā noziegumā pret dzīvnieku, bet raidījuma veidotāji uzskatīja, ka piespriestais sods ir pārāk viegls. No publiska tiesas sprieduma sižetā citētā informācija par noziegumu bija šausminoša, tomēr tā bija apzināti iekļauta raidījuma tekstā, lai aktualizētu problēmu par sodu samērīgumu, kad notikuši nežēlīgi noziegumi arī pret dzīvniekiem.

Ētikas padomes skatījumā šī nozieguma detaļu iekļaušana raidījumā ir diskutabla, tomēr var būt attaisnojama ar medija nolūku un nostāju. Ētikas padome nesaskatīja sižetā Ētikas kodeksa pārkāpumu, taču rekomendē medijiem līdzīgās situācijās apsvērt brīdināšanu pirms šokējošu nozieguma detaļu publiskošanas.