IZM sola nodrošināt finansējumu sportistu dalībai 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un sešas ziemas sporta veidu federācijas iepriekš aicināja pārskatīt 2025.gadā paredzētos budžeta līdzekļus, lai sagatavotu sportistus, komandas un delegāciju gaidāmajām ziemas olimpiskajām spēlēm.

Kā aģentūra LETA uzzināja ministrijā, līdz šim ir notikušas vairākas tikšanās, kurās pārrunāts nepieciešamais finansējums un tā kalendārais plāns nākamajam gadam Latvijas sportistu un komandu sagatavošanai.

Cik Latvijas sportistu dalība Olimpiādē valstij izmaksās, IZM pagaidām neatklāj, norādot, ka vēl tiek apkopota informācija.

Līdztekus visas iesaistītās puses vienbalsīgi atzinušas gatavošanos olimpiskajām spēlēm Milānā par vienu no 2025.gada prioritārajiem pasākumiem sporta nozarē, akcentēja ministrijā.

Lai Latvijas sportisti veiksmīgi sagatavotos gaidāmajai Olimpiādei, kopumā nepieciešami 2,429 miljoni eiro, lielākā daļa no kuriem būs jāatrod nākamgad - 1,952 miljoni eiro, aprēķinājusi LOK. Savukārt 76 030 eiro nepieciešami vēl šogad. LOK finansējumu rosina piešķirt pa ceturkšņiem.

No kopējās summas 970 114 eiro plānots atvēlēt Latvijas hokeja izlasei, kas jau ir kvalificējusies dalībai olimpiskajās spēlēs. Vēl 418 540 eiro iezīmēti biatlonam, 346 500 eiro - bobslejam, 271 422 eiro - slēpošanai, 256 560 eiro - kamaniņu sportam, bet daiļslidošanai, šorttrekam un ātrslidošanai būs nepieciešami kopumā 120 000 eiro.

LOK piedāvā vairākas optimizācijas iespējas, piemēram, vispārējo, ne speciālo sporta ekipējumu iegādāties centralizēti vai ar attiecīgu finansējumu nodot Latvijas Olimpiskās vienības pārziņā ar medicīnu saistītus jautājumus.

Apņemšanos nodrošināt finansējumu Latvijas sportistiem IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) arī apliecināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē otrdien.

Daļa finansējuma jau ir iezīmēta sporta budžetā nākamgad - dažas pozīcijas, piemēram, aviobiļetes un bagāžas pārvadījumi pilnā mērā atbilst LOK pieprasītājam, bet izmitināšanai atvēlēts teju trīs reizes mazāk nekā prasīts. Savukārt tehniskajam nodrošinājumam valsts budžetā novirzīta daļa no ietaupītā Parīzes olimpiskajām spēlēm šogad.

Vienlaikus pagaidām nav skaidrs, no kurienes plānots ņemt trūkstošo finansējumu. IZM galvenokārt raugās uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī plāno pārdalīt pāri palikušos līdzekļus citās IZM programmās. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji sēdē norādīja, ka IZM finansējums primāri būs jāmeklē savā budžetā. Sagaidāms, ka sarunas vēl turpināsies.

Šādu pasākumu finansēšanai patlaban nav konkrētu rīku, apakškomisijas sēdē norādīja premjeres Evikas Siliņas (JV) padomnieks Edgars Pukinskis. Tādēļ plānots uzdot IZM izstrādāt konkrētus kritērijus, "lai nav konstanti jāatgriežas pie tā, ka ienāk pieprasījumi, un tad domājam, kā situāciju risināt". Tiek sagaidīts, ka ar kritērijiem precīzāk noteiks, kuras izmaksu pozīcijas sedz no valsts budžeta.

Deputāti arī interesējās, vai tiek plānots finansējums paralimpiešu dalībai 2026.gada ziemas paralimpiskajās spēlēs. IZM vadība informēja, ka jautājums tiks skatīts, šonedēļ tiekoties ar Latvijas Paralimpisko komiteju.

2025.gada valsts budžeta projektā sportam iezīmēti 56 miljoni eiro. Lielākā daļa no tiem paredzēti dotācijai sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam, kā arī sporta treneru darba samaksai - attiecīgi 22,769 miljonus un 29,649 miljonus eiro.

Sporta federāciju pamatdarbībai nākamgad plānots atvēlēt 3,225 miljonus eiro. 15 prioritārajām federācijām, kuras iegūs visvairāk punktu, tiks papildu 2,244 miljoni eiro.

Līdztekus 130 000 eiro paredzēti darbības jomu federācijām, bet 416 000 eiro - dažādiem pasākumiem, no kuriem federācijas var pretendēt uz finansējumu līdz 40 000 eiro, atbilstoši kritērijiem.