FM kategoriski nepiekrīt izmeklēšanas komisijas pārmetumiem saistībā ar "Rail Baltica"

Ministrijā norāda, ka FM rīcība vienmēr ir bijusi caurskatāma, atbildīga, pamatota un atbilstoša normatīviem. FM arī uzsver, ka tieši FM aktīvās iesaistes rezultātā projektā identificētās problēmas tika aktualizētas gan politiskajā, gan publiskajā dienaskārtībā.

Ministrija finanšu ministra uzdevumā ir veikusi "Rail Baltica" projektēšanas fāzes pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Satiksmes ministrijas (SM) pieprasītais papildu finansējums ir pietiekami pamatots ar aprēķiniem, ekspertu vērtējumu un cita veida situācijas izpēti un analīzi. Audita rezultāti deva pamatu turpmākajām darbībām - problēmu eskalēšanai politiskajā līmenī un sabiedrības informēšanai par to, kā tiek īstenots šis stratēģiski svarīgais projekts, norāda FM pārstāvji.

Tāpat FM eksperti ir konsultējušies ar Igaunijas kolēģiem, lai apspriestu reģionālos ekonomikas izaicinājumus, fiskālās un budžeta politikas prioritātes, tostarp diskutējot par Baltijas mēroga infrastruktūras projekta "Rail Baltica" ieviešanas un finansēšanas procesu. Lai vērtētu papildu finansējuma piesaisti, pārskatītas Eiropas Savienības (ES) fondu programmas. Vienlaikus SM vairākkārt un joprojām tiek aicināta pārskatīt un samazināt projekta izmaksas. Tas ir arī sniedzis rezultātus, norāda FM.

Ministrijā uzsver, ka "Rail Baltica" projekts ir transporta nozares iniciatīva, un atbilstoši normatīviem par tā pilnvērtīgu īstenošanu ir atbildīga SM. FM ir pieejama tā informācija, ko tai sniedz SM, un FM iesaiste projekta ieviešanā ir balstīta uz tās kompetenci, kas paredzēta normatīvos, piemēram, likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī uz Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt projekta risku vadība, izmaksu vērtēšana, tostarp izmaksu ieguvumu analīze, un kontrole ir jānodrošina projekta ieviesējam, kuram ir pieejama visa ar projekta īstenošanu saistītā informācija.

Tajā pašā laikā FM uzdevums, pēc ministrijā minētā, ir nodrošināt fiskālo disciplīnu un valsts budžeta līdzekļu efektīvu pārvaldību, kas arī ir veikts. FM min, ka tā ir nodrošinājusi, ka SM budžetā ieplānotais finansējums projekta īstenošanai nepārsniedz tos projekta saistību apmērus, kas apstiprināti valdībā. Vienlaikus FM vairākkārt ir uzsvērusi nepieciešamību pēc projekta pilnīgas caurskatāmības un skaidras atbildības sadales, lai novērstu ar projekta ieviešanu saistītās problēmas nākotnē.

Tāpat, ņemot vērā ierobežotos valsts budžetā pieejamos resursus, FM projekta īstenošanas tempu aicina turpmāk plānot atbilstoši pieejamajam ES finansējumam un tā paredzamajai plūsmai, kā arī jau pašlaik koncentrēties uz publiskās un privātās partnerības projekta sagatavošanu atsevišķu pamattrases posmu būvniecībai. FM ieskatā šī ir vienīgā iespēja tuvākajos gados iegūt papildu finansējumu projektam, vienlaikus uzsverot, ka netiek saskatīta iespēja piesaistīt aizņēmumu, nodrošinot tam ārpusbilances uzskaiti.

FM norāda, ka "Rail Baltica" ir viens no lielākajiem un stratēģiski svarīgākajiem projektiem reģionā, kas ir būtisks ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas valstu ekonomikas izaugsmei un mobilitātes attīstībai. FM aicina SM uzlabot informācijas pieejamību un stiprināt sadarbību, lai "Rail Baltica" īstenošana notiktu atbilstoši plānotajam un caurskatāmi.

Tāpat FM apliecina gatavību arī turpmāk konstruktīvi sadarboties un iesaistīties jautājuma risināšanā savas kompetences ietvaros, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu un veicinātu sabiedrības uzticību lielo infrastruktūras projektu vadībai.

Jau ziņots, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā teikts, ka SM ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.

Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Tostarp komisija secinājusi, ka, izvērtējot Latvijas valdības lēmumu pieņemšanas ātrumu un pieejamo finansējumu projektam, komisijai rodas pamatotas šaubas, ka "Rail Baltica" projekta pirmā kārta varētu tikt realizēta līdz 2030.gadam, jo paredzamais pamattrases pabeigšanas termiņš ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

Paredzams, ka bez finansējuma ierobežojumiem projekts pirmā fāzē tiks pabeigts no 2030. līdz 2032.gadam. Ar prognozētajiem finansējuma ierobežojumiem ir paredzēts, ka projekts tiks būvēts pa posmiem, pirmā fāze tiks pabeigta 2030.gadā un pārējais tiks pabeigts aptuveni 2040.gadā, secinājusi komisija.

Komisija arī konstatēja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanas laikā FM iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, kā arī valsts budžeta dokumentu paketēs netiek atspoguļota pilnīga informācija par projektam apstiprināto un ikgadēji apguvei plānoto finansējumu, kā arī budžeta ilgtermiņa saistībām, kas izriet no noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līgumiem.

Tāpat komisija norāda, ka projekta izmaiņas tiek veiktas gan projektēšanas laikā, gan jau aktīvā būvniecības fāzē, kas ne tikai palielina projekta kopējo apjomu un izmaksas, bet arī būtiski atliek būvdarbu sākšanu.