VIDEO ⟩ Raidījums: ķīnieši tikšanos ar Latvijas parlamentāriešiem izmanto savai propagandai

Vizīti organizēja Tibetas starptautiskā kultūras asociācija, kas jau gadiem ar Ķīnas valdības atbalstu apbraukā dažādas valstis un nekritiski stāsta par dzīvi Tibetā. Delegācijā bija pieci cilvēki, starp tiem asociācijas vadītāja, Ķīnas propagandas pārraudzītāja jeb Valsts padomes informācijas biroja amatpersona un pat ķīniešu tibetoloģe no lielvalsts valdības sponsorēta pētniecības centra.

Petraviča norāda, ka delegācijai bija prezentācija par Tibetu, par to, kā Tibeta ir attīstījusies laika gaitā un kāda izskatās šobrīd. Nekādi politiskie jautājumi neesot tikuši pārrunāti.

"Ir bijušas vairākas vizītes, tad kad ierodas delegācija no Ķīnas mēs tiekamies, runājam par divpusējām Latvijas un Ķīnas attiecībām, apmaināmies ar informāciju tas ir normāls darbs divpusējo valstu attiecībās," skaidro Šlesers.

"Nekā personīga" rīcībā ir abas prezentācijas. Vienā rakstīts par Tibetas veiksmīgo attīstību zem Ķīnas komunistu partijas. Tajā īpaši uzsvērta izglītība - cik ērtas, modernas un visiem pieejamas ir skolas, bērnudārzi un universitātes. Otrā – par Tibetas jautājuma būtību, kritizēts Tibetas garīgais līderis Dalailama. Abās prezentācijās Tibeta saukta par Sjidzan, kas ir Ķīnas mēģinājums izdzēst Tibetas nosaukumu no oficiālās komunikācijas.

Pēc vizītes Latvijā grupa devās uz Igauniju. Šogad rudenī līdzīgas Ķīnas sūtītās delegācijas viesojušās Francijā un Norvēģijā.

"Mēs redzam, ka šī ir Tibetas Starptautiskās kultūras asociācijas un Ķīnas Tibetoloģijas pētniecības centra delegācija. Tie nav cilvēki, kas Tibetas pētnieībā būtu pilnīgi brīvi no ideoloģijas ietekmes. Līdz ar to es nevaru iedomāties, kā viņi var pasniegt pilno stāstu par notiekošo Tibetā. To redzam arī no otras puses, kad Ķīna aicina Rietumu politiķus apmeklēt Tibetu, tā patiesībā ir vienkārši Potjomkina sādžas prezentācija," norāda Centrāleiropas institūta Āzijas studijām izpilddirektors Matejs Šimalčiks.

Latvijas medijos par vizīti atrodams viens īss raksts. Savukārt ķīniešu medijos tā atspoguļota ļoti plaši, uzsverot Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā. Pat pārraidīts sižets Ķīnas oficiālajā televīzijā.

Nesen ķīniešu tibetologu grupa, apmeklējot Latviju un Igauniju, rīkoja vairākas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem no dažādiem sabiedrības slāņiem, ar kuriem padziļināti pārrunāja Tibetas attīstības sasniegumus Jaunajā ērā un tās kultūras mantojuma aizsargāšanu. Ārvalstu dalībnieki sacīja, ka grupas ierašanās palīdzēs uzturēt divpusējās attiecības un ārvalstniekiem labāk saprast īsto Tibetu.

Oficiālā ziņu aģentūra "Xinhua" raksta, - latviešu deputāti atzinuši, ka par Tibetu līdz šim zinājuši no amerikāņu filmām un vizīte palīdzēs labāk saprast īsto Tibetu. Tas, ka delegācija ir oficiālās valdības propagandas sūtņi, deputātiem, kas piedalījās vizītē, īpaši neinteresē. Kā vizīte pēc tam atspoguļota Ķīnā, neviens nav redzējis.

"Protams, mēs varētu paņemt prezentāciju, salīdzināt un tad skatīties, vai tā ir. Vai tur tiešām dzīvo tik cilvēki, vai tur tiešām viņi audzē to, ko viņi audzē, bet tas bija tāds tīri tāds, nebija nekas politisks," skaidro Liepiņa.

Savukārt Pleškāne norāda, ka ir negatīva propaganda un ir pozitīva propaganda, bet šajā rakursā tas esot jāvērtē ārpolitikas speciālistiem.

Vaicāta, cik atbalstāmi ir, ka deputāti tiekas ar šādiem pārstāvjiem, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norāda, ka tas parāda to,  cik Latvijā politiķi ir dažādi un domā dažādi un arī dažādi uztver šīs lietas. 

"Man šķiet, ka mums ir skaidra nostāja attiecībā uz Tibetu un mums arī vajadzētu pie tā pieturēties. Tas, ka viņi tiekas…viņi tikai pavairo šo propagandu, tas nozīmē, ka arī tie politiķi iet šīs propagandas pavadā un man liekas, ka tas nebūtu pareizi," uzskata Mieriņa.

Delegācijas izvēlētais ierašanās laiks nav nejaušība. Pirms Ķīna pieteica savu pārstāvju braucienu, deputātu interešu grupa Tibetas atbalstam jau bija saplānojusi tikšanos ar Tibetas trimdas parlamenta pārstāvjiem. Viņi ieradās nedēļu pēc oficiālajiem ķīniešiem. Ar tibetiešiem satikās tikai Juris Viļums. Grupā ir arī Pleškāne un parlamenta priekšsēdētāja Mieriņa. Pleškāne neatbildēja, kāpēc uz tikšanos neieradās. Mieriņa satika tibetiešus pie Saeimas.

Šādas satikšanās deputāti var brīvi rīkot, un tiem nevajag saskaņojumu ne no Saeimas prezidija, ne Ārlietu ministrijas.

"Mums, protams, ir jāapzinās, kā Ķīna ir drošības izaicinājums, tam mēs esam piekrituši gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības ietvaros, gan arī savā nacionālajā vērtējumā. […] Tā kā, ja parlamentārieši ņem šo vērā, un, protams, īsteno valsts kopīgo ārpolitiku attiecībās ar Ķīnu, tad es nevaru tam iebilst. Tas nav kaut kas tāds, kas būtu ārpus mūsu vispārējā uzstādījuma. Ja tie ir kaut kādi mēģinājumi palielināt Ķīnas ietekmi Latvijā, veidos, kas var mūs apdraudēt vai var radīt mūsu kompānijām problēmas, tad tas ir cits jautājums, tas ir drošības iestāžu kompetencē un arī deputātiem, tas ir jāņem vērā," skaidro ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Ķīna savu mēģina panākt arī citos veidos. Janvārī Dailes teātrī baleta viesizrādē "Ķīna pirms komunisma" uzstāsies deju grupa "Shen Yun". Tā ietilpst reliģiskas organizācijas "Faluņguņ" sastāvā. Ķīna to pasludinājusi par kultu. Teātra direktors Juris Žagars novembra nogalē saņēma oficiālu vēstuli no Ķīnas vēstniecības. Vēstule ir uz deviņām lapām. Tajā vēstniecība "laipni atgādina, ka 1999.gadā Ķīnas valdība organizāciju aizliedza" un "rekomendē pārdomāt uzveduma izrādīšanu".

"Protams, mēs nereaģējām tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tas ir absolūti nepieņemami, ka kādas valsts vēstniecība diktēs mums, kādi nomnieki mums būtu derīgi un kādi – nē. […] Protams, es veicu dažus neformālus zvanus uz Ārlietu ministriju un noskaidroju, ka, jā, tādas aktivitātes pret šo grupu ir un par to nav jābrīnās," norāda Žagars.

Teātris arī saņēma aicinājumu tikties ar Ķīnas vēstniecības pārstāvi, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Uz Žagara lūgumu precizēt, par kādu tieši sadarbību būtu saruna, vēstniecība nereaģēja.

Šis ir pirmais gadījums Dailes teātra vēsturē, kad citas valsts vēstniecība mēģina ietekmēt tā darbu. Rīcība pārkāpj diplomātisko attiecību regulējošo Vīnes konvenciju. Taču Ķīnas vēstniecību tas neaptur. Līdzīgas izdarības tiek fiksētas pastāvīgi. Piemēram, 2019.gadā Ķīnas vēstnieks Spānijā personīgi ieradās Madrides Karaliskajā operā, lai piespiestu direktoru atcelt plānotās izrādes.

Neraugoties uz Ķīnas agresīvajiem mēģinājumiem ietekmēt Latvijas politiku, vizīti apmeklējušie deputāti vienbalsīgi uzskata, ka Latvijai ir jāstiprina sadarbība ar Ķīnu.

Deputātu braucienu uz Ķīnu likumību analizēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tur secināja, ka vizīte nebija privāts brauciens, bet gan darba vizīte, līdz ar to uzraugs interešu konfliktu tur nesaskatīja.

Vairāk skaties raidījuma sižetā: