VIDEO ⟩ Nolaisto sporta bāzi "Kleisti" plāno atgriezt IZM, tam pretojas Latvijas Jātnieku federācija

Sporta bāze "Kleisti" ir vienīgā Latvijā, kur saimnieko kāda sporta federācija. Īpašniece kompleksam Rīgas nomalē ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tā pirms 14 gadiem "Kleistus" nodeva Latvijas Jātnieku federācijai bezatlīdzības lietošanā. Federācija apņēmās uzturēt īpašumu kārtībā, apmaksāt komunālos rēķinus, par savu naudu veikt remontdarbus.

Latvijas Jātnieku federācijas prezidents jau vairāk nekā 20 gadus ir Agris Blaus. Viņš norāda, ka "Kleisti" ir vienīgā bāze Latvijā, kur var rīkot augsta mēroga starptautiskas un nacionālas sacensības jāšanas sportā. Nodrošināt bērnu un jauniešu, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanos jāšanas apmācībās. Atjaunošanā un pārbūvē "Kleistos" biedrība esot ieguldījusi turpat 200 000, tai skaitā sportistu ģērbtuvēs un palīgtelpās.

Blaus stāsta, ka centrā esot izremontēts viss. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas nāk uz apmācībām, šogad vēl paredzēts iegādāties speciālas labierīcības.

Rudenī vides dienesti saņēma informāciju par iespējamu vides piesārņojumu. Neskatoties uz atkārtotiem aizrādījumiem, kūtsmēslus "Kleistos" glabā kaudzēs zem klajas debess, vietas nav norobežotas un virca nonāk vidē. Dienestiem ir fotogrāfijas, kurās redzams, ka vasarā tie tiek glabāti vairāk-stāvu mājas augstumā. Atklājās, arī, ka "Kleistu" kanalizācijas notekūdeņu sistēma ir veca un regulāri pārplūst. Un neattīrīti notekūdeņi nonāk bāzes tuvumā esošajās ūdenstilpēs.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe norāda, ka faktiski vidē caur šīm akām (nosēdakām) noplūst pilnībā neattīrīti notekūdeņi. Tas atstāj vistiešāko ietekmi uz ūdens kvalitāti.

"No tuvējā grāvja tas pa tiešo nonāk uz Hapaka grāvi, kas ir liela ūdenstece, kurai blakus ir izveidota pašvaldības atpūtas vieta. Kur iedzīvotāji labprāt peldas," viņa stāsta.

"Nu, nav kur bērt, un mēs bērām šeit. Tagad mēs, protams, vairs neberam," norāda Blaus.

Kūtsmēsli tiekot aizvesti uz kādu zemnieku saimniecību. Vides dienestu prasīt krātuvi federācijas vadība sola izbūvēt gada laikā, jo neesot naudas to izdarīt ātrāk. Bet kanalizācijas sistēmu drīzumā reģistrēšot pašvaldībā.

Uz "Kleistiem" nesen devās arī Saeimas sporta apakškomisijas deputāti. Arī viņus redzētais nepatīkami pārsteidzis.

"Par neremontētākiem zirgu boksiem par to, kādā stāvoklī zirgus tur, un par kopīgo pārvaldību arī man kā cilvēkam, kurš nav eksperts, radās vairāki jautājumi. Un šīs vizītes beigās, ko gan es iepriekš nezināju, IZM informēja, ka arī viņi nav apmierināti ar esošo situāciju un nosauca punktus, kas pēc noslēgtās abpusējās vienošanās, nav izpildīti," norāda Saeimas deputāts, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība) Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošās informācijas, IZM uzskata, ka Latvijas Jātnieku federācija nepilda vairākus līguma punktus. Tie attiecas gan uz bāzes sanitārajiem, gan ugunsdrošības, gan ekspluatācijas noteikumiem. Federācijai līdz nākamajai trešdienai jāpierāda, ka pārkāpumi novērsti un jāiesniedz plāns par tālāku attīstību un caurspīdīgu finanšu plūsmu.

Ja tas nepārliecinās, ministrija gatavojas līgumu ar federāciju lauzīt un infrastruktūru nodod kapitālsabiedrībai "Latvijas Nacionālais sporta centrs". Tai jau esot laba pieredze ar līdzīgu sporta centru modernizāciju. Visas iesaistītās puses esot ieinteresētas jāšanas sporta attīstībai Rīgā.

"Mums ir kā labam un gādīgam saimniekam jādara viss, lai šī sporta bāze ir laba, tajā var trenēties bērni, sportisti, un tur nav pārkāpumu. Šobrīd vairākas lietas liecina, ka tas tā nav. Vienlaikus mēs esam skaļi pateikuši, ja viss netiks novērsts, un viņi nevarēs pārliecināt ministriju, ka tas, ko viņi dara, ir uz mērķi orientēts, tad ir doma, ka to varētu pārņemt nacionālais sporta centrs," uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā vienotība).

Daugavietis piebilst, ka svarīgi saprast, kāpēc viss esot vilcies tik ilgi. "Es uzskatu, ka šīs sporta bāzes nodošana sporta centram (SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs") nāktu par labu gan pašai bāzei, gan tiem, kas nodarbojas ar jāšanas sportu. Sākot ar profesionāļiem, gan beidzot ar bērniem un jauniešiem," viņš norāda.

Tikmēr Blaus uzsver, ka tas nevar notikt, jo neesot zirgu. "Uz ko viņi balstīs mācību treniņu procesu? Tas nav teorētiski un praktiski iespējams," viņš uzsver.

Latvijas Jātnieku federācija pretojas bāzes atdošanai. Tā uzskata, ka tiks apdraudēts mācību treniņu process, ko viņi nodrošina. Vairāk nekā 20 zirgu pieder federācijai. Ja "Kleistus" pārņems, federācijai par viņu atrašanos un barošanu staļļos būs jāmaksā un federācija to nevarot atļauties, apgalvo tās prezidents. Pārņemšana tiek solīta jau 10.janvārī. Ministrijā sola, ka pārmaiņu dēļ neviens necietīs un uz ielas zirgi nepaliks.

Sporta žurnālists Uldis Strautmanis ilgstoši interesējies par notiekošo Latvijas Jātnieku federācijā un pieļauj, ka izglītības ministrija veiks auditu, kāda bijusi finanšu saimniekošana "Kleistos".

Vislielākos ieņēmumus, vairāk nekā pusmiljonu (558 379 eiro) pagājušajā gadā, federācija uzrāda, ka gūst tieši no zirgu vietu izīrēšanas privātpersonām. Vienas novietnes jeb boksu nomas maksa atkarībā no tās lieluma "Kleistos" svārstās no 350 līdz 450 eiro mēnesī. Kompleksā var izvietot ap 160 zirgu. Federācijai būtu jābūt vairāk nekā 100 noslēgtiem līgumiem un par nomas izcenojumiem, saskaņā ar līgumu, tai ir jāatskaitās ministrijai.

2023. gadā pavasarī federācijai tika piešķirti 77 000 eiro. Tos izlēma izlietot PVC materiāla (saliekamas) iesildes manēžas - angāra iegādei. Taču tā joprojām nav uzslieta.

"Manēža ir nopirkta, naudiņa sen samaksāta. Viņa atrodas, tur, kur esam nopirkuši, uzņēmumā Norvēģijas. Un mēs gaidām vēl nepieciešamo dokumentāciju, jo gaidām saskaņošanu," skaidro Blaus.

Pavasarī daļa Latvijas Jātnieku federācijas biedru iniciēja ārkārtas kongresu jeb biedru sapulci, lai atbrīvotu no amata ilggadējo prezidentu. Blauam opozicionāri pārmeta sliktu pārvaldību un nespēju pierādīt detalizētu budžeta izlietojumu. Bija jautājumi par nesaskaņotu zirgu iegādi par paraolimpisko rezultātu prēmijām, kā arī par pērn sacensībām piešķirto vairāk nekā 100 000 eiro valsts līdzekļu izlietojumu.

Uzticības balsojumā Blauam amatu izdevās saglabāt, bet bija aizdomas, ka balsojumā atbalstu veidoja arī fiktīvi sataisīti klubi. Taču sporta federāciju virsuzraugs - Latvijas Sporta federāciju padome – neatrada pārkāpumus biedru sapulces rīkošanā. Un federācija joprojām darbojas kā šī sporta veida atzīta biedrība. Jautājumi par piešķirto valsts finansējuma izlietojuma pamatojumu, jāvērtē IZM, norāda padomē.

Nākamgad Latvijas Jātnieku federācijas prezidentam beidzas kārtējais pilnvaru termiņš. Viņš apgalvo, ka vairs uz šo amatu nekandidēs.

"Pašlaik man tāda domas nav. Ir pagājuši, kā jūs minējāt daudz gadi. Man ir sava personīga dzīve. Gribas atpūsties. Ir mazbērni. Var gadīties, ka neviens nepiesakās un es dabūnu strādāt, kā tas ir bijis pirms tam. Tas arī nav izslēgts. Bet es nedomāju, ka tā būs," saka Blaus.

IZM norāda: ja tā sadarbību ar federāciju pārtrauks, tiks izveidota komisija, kuras uzdevums būs fiksēt aktuālās uzturēšanas vajadzības "Kleistos". Tas arī ļaušot aprēķināt nepieciešamo summu un finansēšanas avotu.

Vairāk skaties raidījuma sižetā: