Atvaļinātais Izraēlas pulkvežleitnants: Uzturēt kontaktus ar Krieviju Izraēlai bija pareizi (1)

"Bet Krievija mums nav ne ienaidnieks Nr.1, ne Nr.2 un ne Nr.3.," piebilda Rakovs.

Izraēlas Jeruzalemes Stratēģijas un drošības institūta pētnieks atgādināja, ka līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā noritēja pakāpeniska Izraēlas attiecību uzlabošanās ar Krieviju. Pēc kara sākuma Izraēla savu dialogu ar Krieviju turpināja, tomēr sadarbība ievērojami mazinājās un atsevišķās jomās tika apturēta pavisam. Šobrīd Izraēlas dialogs ar Krieviju ir minimāls. Izraēla aizvien vairāk palīdz Ukrainai humānā līmenī, turklāt tiek apspriesta iespēja nodot amerikāņiem demontētas izraēliešu pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko ASV varētu vēlāk nodot tālāk Ukrainai, sacīja Rakovs.

"Mēs speram soļus, kas Krievijai nepatīk, uz Izraēla ir daudz kritiskāka pret Krieviju nekā agrāk. Notikumi Sīrijā vēl vairāk mazinās Izraēlas atturību pret Krievijas kritizēšanu," norādīja Rakovs.

Viņš tomēr uzskata, ka tad, ja jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlēsies aktīvi strādāt ar Krieviju, Izraēla varētu piedāvāt sevi kā tiltu starp šīm valstīm, jo pagātnē Izraēla šādas funkcijas jau ir pildījusi.

"Daudzas valstis kritizē Izraēlu, jo tā nav noteikusi sankcijas pret Krieviju, turpina aviosatiksmi u.tml. Pats esmu aicinājis Izraēlu vairāk palīdzēt Ukrainai un vairāk kritizēt Krieviju, tomēr domāju, ka uzturēt kontaktus ar Krieviju Izraēlai bija pareizi. Galvenais šo kontaktu iemesls pēdējos gados bija saglabāt savu rīcības brīvību Sīrijā," norādīja eksperts.

Daudzi cilvēki Izraēlā arī uzskata, ka šīs attiecības palīdzēs nodrošināties pret to, lai Maskava neatriebtos Krievijas ebrejiem, tomēr Rakovam nav šaubu, ka vairums Krievijas ebreju ir Putina atbalstītāji, un nav arī tā, ka Krievijas vadība būtu antisemītiska.

Virkne Izraēlas politikas ekspertu arī uzskata, ka Izraēla ir pietiekami spēcīga, lai varētu nerēķināties ar Krievijas klātbūtni kaimiņvalstī.

"Bet principā krievi ļāva Izraēlai darboties Sīrijā pēc saviem ieskatiem, vienlaikus ar nepatiku vērojot, ko Izraēla tur dara. Bašara al Asada režīma krišana lielā mērā ir arī Izraēlas vairāk nekā pēdējo desmit gadu darbības rezultāts, jo Izraēlas gaisa triecienu kampaņa ir viens no aspektiem, kas vājināja šo režīmu," sacīja Rakovs.

Viņš norādīja, ka dažu pēdējo mēnešu laikā Izraēla veica sarunas ar Krieviju, cerot, ka tā varētu slēgt Sīrijas robežu ar Libānu, šādi mazinot Irānas iespējas apgādāt šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah". Tagad gan ir skaidrs, ka Krievijai "nebūs ne iespēju, ne enerģijas" kaut ko tādu darīt, līdz ar to tā kļūs par mazāk svarīgu partneri Izraēlai.

Bailēs no Izraēlas iekļaušanās Rietumu blokā pret Krieviju Kremlis veic arī informatīvās ietekmēšanas kampaņas Izraēlā.

"Atšķirībā no Eiropas valstīm līdz 2023.gadam Izraēlā mēs nebijām pieredzējuši Krievijas ietekmēšanas centienus, vismaz ne ivritā vēstošos medijos," sacīja Rakovs.

Viņaprāt, krievi meklēja jaunus ietekmēšanas kanālus bailēs no tā, ka Izraēla varētu kļūt pret Maskavu naidīga Ukrainas kara dēļ. Tāpēc Kremlis pērn uzsācis informācijas kampaņu, kuras panākumi gan esot stipri apšaubāmi.

"Krievi kļuva ļoti aktīvi - gan diplomātiski, gan biznesa sabiedrībā," teica Rakovs, kurš pats pētījis šo kampaņu un tās rezultātus.

Viņš uzskata, ka, kaut arī daļa krieviski runājošo izraēliešu joprojām skatās Krievijas telekanālus, tomēr šī Izraēlas sabiedrības daļa nav daudz vairāk pakļauta propagandas ietekmei.

"Varbūt pat pretēji. Galu galā viņi savulaik nolēma pamest Krieviju vai citas pēcpadomju valstis nevis ekonomisku iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka viņiem nepatika ne padomju, ne Putina režīms, un daudzi no viņiem ir diezgan naidīgi pret Krieviju," uzsvēra eksperts.

Vienlaikus daudzi konservatīvie izraēlieši atrodas vēstures interpretāciju ietekmē, uzskatot, ka ukraiņi palīdzēja nacistiem īstenot holokaustu, kamēr krievi bija koncentrācijas nometnēs ieslodzīto ebreju atbrīvotāji. Šādi domājošie izraēlieši ir vairāk pakļauti Krievijas propagandas ietekmei un viņiem patīk mudināt ukraiņus meklēt kompromisus ar Krieviju, sacīja Rakovs.

"Domāju, ka kopumā ar Izraēlas politiku Krievija ir visai apmierināta. Izraēla nav pārdevusi Ukrainai bruņojumu, tā turpina dialogu ar Krieviju, īsāk sakot, Izraēla nav daļa no šīs Rietumu vienotās frontes, kuras mērķis ir Krieviju izolēt," secina eksperts.

Sabiedriskās domas aptauju rezultāti vasaras beigās apliecina, ka Izraēlā turpinās vispārējā tendence Krieviju vērtēt aizvien negatīvāk.

"Tomēr domāju, ka agrāk karš Ukrainā Izraēlas sabiedrību interesēja daudz vairāk, īpaši tad, pirms karš sākās pie mums pašiem. Agrāk cilvēki bija ļoti emocionāli un pieprasīja valstij iekļauties Rietumu pasaules blokā pret Krieviju. Tagad vairāk koncentrējamies uz savām problēmām," sacīja Rakovs.

Krievijas apgalvojumus par nacisma atdzimšanu tās kaimiņvalstīs izraēlieši uztver ļoti rezervēti, īpaši pēc tam, kad Krievija retoriski nostājās arābu un irāņu pusē karā pret Izraēlu un Krievijas varas iestādes bija pret Izraēlu ļoti kritiskas. Rakovs sacīja, ka cilvēki, kas strādā ar holokausta izmeklēšanu un izpēti, agrāk sadarbojās ar Krieviju, bet šo sadarbību pārtrauca, kad saprata, ka krievi šos naratīvus padara par ieroci un būtībā izmanto Izraēlu, vienlaikus vājinot tās pozīcijas.

"Mēs uzskatām, ka holokausts ir unikāls, bet Krievijas politika, īpaši kopš kara sākuma, nosaka, ka holokausts nebija vērsts tikai pret ebrejiem, bet visiem padomju cilvēkiem. Tāda ir Krievijas Ārlietu ministrijas politika. Daudzi Izraēlas politiķi un vēsturnieki pēc kara sākuma pārtrauca jebkādu sadarbību ar krieviem, jo viņi šo jautājumu politizē," norādīja eksperts.