Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ierindojas 19. vietā starp 27 valstīm

Latvija šajā vērtējumā guvusi 62,6 punktus, kas ir par 1,1 punktu labāks rādītājs nekā pērn. Savukārt kopš 2010.gada, kad pirmo reizi tika veikts indeksa apsekojums, Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 7,4 punktiem.

Labākais sniegums ES līmenī ir darba jomā, kur Latvija ieņem astoto vietu ar 77,5 punktiem. Kopš 2021.gada Latvija šajā jomā ir pakāpusies par sešām pozīcijām, kas ir otrs lielākais pieaugums ES, norāda ministrijā.

Uzlabojumi vērojami arī zināšanu jomas vērtējumā, kur pieaugums kopš 2021.gada ir par 7 punktiem. Tomēr, tā kā citas ES dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, Latvijas reitings paliek nemainīgs, un tā ieņem pēdējo vietu ES, konstatē LM.

Ministrija uzsver, ka kopš 2022.gada strauji pieaugusi sieviešu iesaiste pētniecības finansēšanas organizācijās - 86% valdes locekļu šajās organizācijās ir sievietes, kas ir augstākais rādītājs ES.

Pēc indeksa rādītājiem dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta tādās jomās kā nauda un laiks. Izteikta nevienlīdzība novērojama arī starp sieviešu un vīriešu iesaisti aprūpes pienākumu veikšanā. Bērnu, mazbērnu, vecāku vai radinieku, kuriem ir invaliditāte, aprūpē iesaistās 41% aptaujāto sieviešu Latvijā, savukārt šīs pašas aktivitātes veic tikai 24% vīriešu. Tāpat ēst gatavošanā un mājas darbu veikšanā ikdienā sievietes ir iesaistītas divas reizes biežāk (73% gadījumu) nekā vīrieši, kas šajās aktivitātēs iesaistās 35% gadījumu.

Savukārt nevienlīdzību naudas jomā raksturo nabadzības riska atšķirības sievietēm un vīriešiem. No 2010. līdz 2021.gadam nabadzības risks sievietēm Latvijā ir palielinājies no 20% līdz 27%, savukārt vīriešiem tas ir saglabājies nemainīgs - 20%. Pirms diviem gadiem vislielākā atšķirība starp dzimumiem šajā jomā novērota starp cilvēkiem, kuri dzīvo vieni - 54% sieviešu, kas dzīvo vienas, ir pakļautas nabadzības riskam, kas ir par 20 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā vīriešiem.

Īpaši augsts nabadzības risks ir arī vecākām sievietēm un sievietēm ar zemāku izglītības līmenī. Piemēram, gandrīz katra otrā sieviete jeb 46% sieviešu vecumā no 65 gadiem Latvijā ir bijusi pakļauta nabadzības riskam, skaidro LM.

Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesības jomā ES. Indekss tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās jomās - darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara un veselība. Indeksā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur "1" nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet "100" nozīmē pilnīgu līdztiesību.

Šogad indeksā ir iekļautas vēl divas papildu jomas - savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma un vardarbības pret sievietēm joma, taču tām nav ietekmes uz valstu galīgo vērtējumu. Savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma izceļ dzimumu nevienlīdzības izpausmes saistībā ar personu vecumu, invaliditāti, izglītību un migrācijas statusu, savukārt vardarbības pret sievietēm jomā tiek noteikti un analizēti visizplatītākie un visplašāk krimināli sodāmie vardarbības veidi pret sievietēm visā ES.

LM norāda, ka plašāka analīze par vardarbības izplatību ES dalībvalstīs tiks publicēta kā atsevišķs tematiskā fokusa izdevums nākamā gada sākumā. Šajā publikācijā būs iekļauta analīze par dažādu valstu tiesību aktiem un politiku, par sabiedrības attieksmi un pakalpojumu pieejamību vardarbības upuriem, izvērtējot situāciju ES dalībvalstīs.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga ES aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbu 2010. adā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu.