Eksperts: Asada režīma krišana iedragāja Krievijas prestižu Tuvajos Austrumos

"Kad sabiedrotajam Asadam bija problēmas, Krievija izveidoja koalīciju ar "Hizbollah" un Irānu un nāca pati palīgā. Tā kā šādā veidā izdevās stabilizēt Asada varu un palielināt viņa kontrolē esošo teritoriju, tas tikai apliecināja šo lielvaras statusu, kura pierādījums ir arī Krievijas karabāzes Sīrijā, kas kalpo kā lielvaras atribūts. Tagad visi šie desmit gadu ieguldījumi ir zaudēti," izteicās Rakovs.

Viņš uzskata, ka krievi atmetuši cerības nosargāt Asada režīmu, jo pats režīms bija zaudējis gribu cīnīties. Turklāt paši krievi ir aizņemti Ukrainā. Tagad Maskava cenšas mazināt savus zaudējumus, un viņu prioritāte ir karabāzes Sīrijā.

"Krievi saprot, ka viņu pozīcijas ir vājas, tomēr pastāv izredzes, ka viņi varētu šīs bāzes saglabāt. Ja viņiem tas izdosies, tad Krievija Sīrijā paliks vismaz kā iesaistītā puse un turpinās savu Sīrijas spēli," norādīja eksperts.

Viņaprāt, ka Krievija piešķīra Asadam un viņa ģimenei patvērumu tādēļ, ka Maskava nevēlējās redzēt, kā Asads tiek nogalināts vai pazemots, jo tad cilvēki teiktu, ka tas pats drīzumā sagaida arī pašu Putinu. Tā kā Krievija turpina ieguldīt citās "klientu valstīs", tā arī gribēja nodot vēstījumu, ka pat tad, ja tiem neizdosies saglabāt savus režīmus, Maskavā būs patvērums vismaz pašiem sev.

"Tas ir vēl viens vēstījums Krievijas lielvalsts tēla uzturēšanai," secina Rakovs.

Viņaprāt Krievijas prestižs reģionā tomēr ir stipri iedragāts, jo Sīrija bija Krievijas klātbūtnes centrs.

"Tuvo Austrumu valstis sāka komunicēt ar Krieviju, jo saprata, ka Maskava spēj sasniegt rezultātus. Tomēr pašreizējā situācija apliecina, ka neviens nevar rēķināties ar to, ka Krievija viņu paglābs. Šis ir trieciens Krievijas tēlam kā spēcīgai militārai varai, kas spēj atjaunot savu "klientu" spēku. Tagad visiem ir skaidrs, ka Krievija nav milzis, bet vienlaikus ir arī skaidrs, ka tā arī nav nekāds liliputs," norādīja Rakovs, bet arī piebilda, ka dažiem Tuvo Austrumu aktoriem Krievijas atbalsts ir vajadzīgs, lai pretotos Rietumu ietekmei.

Rakovs ir pārliecināts, ka Krievijas liktenis izšķirsies Ukrainā. Ja Krievija tiks sakauta, tad tā būs katastrofa tās spēka imidžam Tuvajos Austrumos. Ja sakauta tiks Ukraina vai vismaz Krievija panāks kādu pamieru, ko varēs pasniegt kā uzvaru, tad valdīs viedoklis, ka Kremlis ir militāri stājies pretī visai Rietumu pasaulei, bet tik un tā spējis aizstāvēt savas intereses. Eksperts norāda, ka tam būs ietekme arī uz Tuvajiem Austrumiem.

Jāņem vērā, ka pēc kara beigām Krievijas militāri industriālais komplekss būs spējīgs atsākt bruņojuma eksportu uz Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem, līdz ar to Krievija spēs atgūt daļu savu pozīciju, viņš piebilda.

Krievija ir attīstījusi attiecības ar daudziem Tuvo Austrumu aktoriem, ieskaitot tuvas attiecības ar Turciju, Saūda Arābiju un Persijas līča valstīm, ar kurām Maskava sadarbojas OPEC+, koordinējot naftas cenas.

Rakovam nav šaubu, ka Krievija turpinās koordinēt savu rīcību ar Irānu.

"Paradoksāli, bet Krievijas un Irānas sadarbība kļūs tikai stiprāka, jo līdz šim tās zināmā mērā savā starpā sacentās par varu Sīrijā, turklāt Irānai bija bažas par iespējamu Krievijas un Izraēlas tuvināšanos. Tagad, kad abas valstis ir cietušas neveiksmi Sīrijā, tās viena otrai ir joprojām ļoti svarīgas, lai veiktu koordinētas darbības savu pozīciju atgūšanai. Arī tad, ja Krievija savas bāzes Sīrijā pametīs, tā Tuvajos Austrumos turpinās aktīvi darboties," sacīja eksperts.

Pašreizējā kara gaitā Irāna ir piedzīvojusi lielus triecienus un atrodas nopietnu dilemmu priekšā - tai ir jāreorganizējas, atkal jānostiprina savi "klienti". Tāpat pastāv jautājums par to, vai attīstīt savu kodolprogrammu, jo šāda rīcība radītu Irānai virkni jaunu draudu, norādīja Rakovs.

Viņš rezumēja, ka smagi cietusi ir visa Irānas izveidotā ass - Izraēla ir novājinājusi "Hamās" un smagi sodījusi "Hizbollah", kas lika Irānai tieši iesaistīties konfliktā, turklāt visā šajā laika periodā Izraēla veica uzbrukumus Irānas, Sīrijas un "Hizbollah" mērķiem Sīrijā, kas stiprināja nemierniekus, kuri izmantoja šo iespēju.

Rakovs atceras, ka sākumā Irāna priecājās arī par priekšlaicīgi veikto un acīmredzot ar sabiedrotajiem nekoordinēto "Hamās" 7.oktobra uzbrukumu, jo Izraēla smagi cieta, kas apliecināja, ka tā arī nemaz nav tik neievainojama. Pēc tam sekoja "Hizbollah" raķešu uzbrukumi, uz kuriem Izraēla nespēja uzreiz reaģēt, jo bija aizņemta Gazā. Tad pati Irāna veica bezprecedenta ballistisko raķešu uzbrukumu Izraēlai. "Aprīlī noskaņojums Irānā bija labs, jo Izraēla spēja tikai aizstāvēties," sacīja eksperts.

Viņš norāda, ka šobrīd "Hamās" kā militāra organizācija gandrīz vairs neeksistē, "Hizbollah" ir stipri novājināta, Izraēla vairākkārt ir veikusi atriebības uzbrukumus hutiem Jemenā, turklāt devusi arī triecienus pašā Irānā, kas izgaismoja ievainojamības Irānas aizsardzības sistēmā. Tagad vairs neeksistē arī Irānas politikai tik nozīmīgais Sīrijas režīms.

"Ir atklājies, ka šajā Irānas daudzinātajā ugunsmūrī pret Izraēlu ir daudz plaisu," izteicās eksperts un norādīja, ka visas Irānas stratēģijas kopš 1988.gada, kad beidzās tās karš ar Irāku, paredzēja Irānas teritorijas pasargāšanu no tiešas militāras aktivitātes, tomēr Izraēla Irānas teritorijā ir veikusi vairākus uzbrukumus.

"Irāna Krievijai ir svarīga, bet mazāk svarīga nekā pirms diviem gadiem, kad izgāzās Kremļa zibenskarš Ukrainā un Krievijai trūka bruņojuma, bet Irāna bija gatava piegādāt savus dronus un citus ieročus. Ja neskaita Ziemeļkoreju un, iespējams, Baltkrieviju, neviena cita valsts Krievijai nav tik daudz palīdzējusi. Krievi tolaik pat bija atkarīgi no Irānas piegādēm. Tagad tā vairs nav," sacīja Rakovs.

Viņš piebilda, ka militārā sadarbība joprojām ir auglīga abām pusēm, jo abām valstīm ir attīstīta militārā rūpniecība, pret abām ir noteiktas sankcijas, līdz ar to savstarpējās sadarbības dēļ tās neko nevar zaudēt.

Rakovs uzskata, ka arī Krievijas ekonomikai attiecības ar Irānu ir nozīmīgas, jo Irānai ir svarīga loma krievu iecerē izveidot jaunu tirdzniecības koridoru savu preču pārdošanai uz Āziju. Agrāk abu valstu sadarbība pamatā bija politiska, taču tagad tā ir kļuvusi daudz sabalansētāka, pievienojot arī drošības ekonomikas komponentes.

Eksperts norādīja, ka Irāna ir vidēja lieluma spēlētāja, viena no pasaules visizolētākajām valstīm, kurai visapkārt ir ienaidnieki, tāpēc Irānai ir vajadzīgi visi sabiedrotie, pie kādiem vien tā spēj tikt.

"Līdz ar to - pirms diviem gadiem Irāna bija vairāk vajadzīga Krievijai, taču šobrīd tieši Irānai vairāk vajadzīga ir Krievija. Neskatoties uz dažādām interešu sadursmēm un savstarpēju uzticības trūkumu, abām valstīm nav citu iespēju kā vien sadarboties," rezumē Rakovs.