Pirms bēgšanas Asads meloja savai armijai par Krieviju

Asada palīgi, amatpersonas un pat radinieki nezināja, ka viņš gatavojas bēgt uz Krieviju, aģentūrai "Reuters" pastāstīja 14 intervētie.

Pagājušajā sestdienā, 7. decembrī, Asads sacīja savam personāla vadītājam, ka atgriežas mājās, bet tā vietā devās uz lidostu.

Dažas stundas vēlāk viņš ar lidmašīnu ar izslēgtiem transponderiem devās uz Krievijas aviobāzi Sīrijā – Hmeimimu – un no turienes uz Maskavu. Krievijas galvaspilsētā viņu jau gaidīja sieva Asma un trīs bērni.

Tiek ziņots, ka Asada brālēni Ehabs un Ejads Makhloufi atradās Damaskā, kad nemiernieki ieņēma pilsētu. Viņi mēģināja aizbēgt uz Libānu, taču viņu automašīna iekļuva slazdā, nemierniekiem nogalinot Ehabu un ievainojot Ejadu, aģentūrai "Reuters" pastāstīja avoti Libānā un Sīrijā. Ehaba nāve nav oficiāli paziņota.

Militārā palīdzība, ko Asads solīja saviem drošības spēkiem, īsti nebija gaidāma. Saskaņā ar "Reuters" intervēto teikto, gan Maskava, gan Irāna pirmajās nemiernieku ofensīvas dienās atteicās sniegt palīdzību režīmam.

28.novembrī – dienu pēc kauju sākuma – Asads apmeklēja Maskavu un lūdza militāru atbalstu, taču Kremlis nevēlējās iejaukties, norāda trīs avoti.

Tomēr, atgriežoties no Maskavas, Asads saviem palīgiem apgalvoja, ka Kremlis ir piekritis sniegt militāru atbalstu.

Četras dienas pēc brauciena uz Maskavu, 2. decembrī, Asads Damaskā tikās ar Irānas ārlietu ministru Abasu Araghi. Saskaņā ar Irānas diplomātisko avotu Asads toreiz atzina, ka viņa armija ir pārāk vāja, lai izrādītu efektīvu pretestību.

Tomēr viņš neaicināja Irānas karaspēku ienākt valstī, jo saprata, ka šādu operāciju varētu izmantot Izraēla, lai uzbruktu Irānas spēkiem, medijam atklāj divas Irānas amatpersonas.

Kad Asads atzina sava režīma krišanas neizbēgamību, viņš mēģināja meklēt patvērumu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), taču AAE atteicās viņu uzņemt iespējamo globālo seku dēļ, aģentūrai "Reuters" pastāstīja trīs bijušajam Sīrijas prezidentam tuvi avoti.

No otras puses, Maskava nebija gatava pilnībā atteikties no Asada, sacīja Krievijas diplomātiskais avots. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vadīja Asada glābšanas operāciju. Viņš piesaistīja Kataras un Turcijas palīdzību, lai atvieglotu bēgšanu.

Jau vēstīts, ka Sīrijas nemiernieki islāmistu grupējuma HTS vadībā svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu. Asads ir aizbēdzis uz Maskavu.

Pilsoņkarā Sīrijā, kas ildzis gandrīz 14 gadus, nogalināti 500 000 cilvēku un aptuveni puse valsts iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas mājas. Miljoniem sīriešu ir aizbēguši no valsts.

Pēc Asada režīma krišanas situācija Sīrijā ir neskaidra, un pieaug bažas par starpkopienu vardarbību, lai gan HTS centies nomierināt minoritātes, apgalvojot, ka jaunajā Sīrijā tās būs drošībā.

Sīrijas dažādās kopienas, tai skaitā kristieši, kurdi un alavīti, nepacietīgi gaida, kādu valdību Baširs izveidos. Kristiešu kopienu galvenokārt atbalstīja Asada valdību, bet Asads pats cēlies no alavītiem.

Baširs laikrakstam "Corriere della Sera" sacīja, ka "dažu islāmistu grupējumu nepareizā rīcība ir novedusi pie tā, ka daudzi cilvēki, īpaši Rietumos, musulmaņus asociē ar terorismu un islāmu ar ekstrēmismu".

"Islāma, kas ir "taisnīguma reliģija", nozīme tika sagrozīta. Tieši tāpēc, ka mēs esam islāmisti, mēs garantēsim visu cilvēku un visu sektu tiesības Sīrijā," intervijā solīja Baširs.

Viņš arī sacīja, ka viņiem nav problēmu ne arvienu valsti, partiju vai sektu, kas turējušās tālāk no Asada režīma.