EDzL valdes locekle skaidro dārgo auto īres līgumu (9)

​Viņa skaidro, ka iepirkumā paredzētā automašīnas tehniskā komplektācija atbilst mūsdienu jaunas automašīnas aprīkojumam.

"Šie transporta līdzekļi būtu paredzēti arī būvlaukumu apsekošanai ārpus pilsētas teritorijas, un tos izmantotu atbildīgie departamentu darbinieki, kā arī vadība gadījumos, kad tas ir nepieciešams," papildina Zauere.

EDzL pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā publiski izskanējušās interpretācijas par iepirkuma lietderību un faktu, ka piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, EDzL, pēc SM ierosinājuma, veiks iekšēju pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu un specifikācijā iekļautajām prasībām.

Papildu tam uzņēmums izskata iespēju līgumu izbeigt un organizēt atkārtotu iepirkumu, lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu un uzticamību iepirkumu procesam, skaidro uzņēmumā.

EDzL uzsver, ka uzņēmuma iepirkumu plāni un budžeti tiek apstiprināti Satiksmes ministrijā (SM), un uzņēmuma veiktie iepirkumi notiek, ievērojot konkrētā gada budžeta laikā apstiprinātus un publiski pieejamus iepirkumu plānus.

Savukārt SM pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EDzL valdei ir uzdots lauzt minēto automašīnu nomas līgumu. Tāpat pieprasītajā paskaidrojumā valde izklāstīs turpmākās rīcības, lai šādas situācijas vairāk neatkārtotos.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka EDzL izsludinātajā iepirkumā "Pilna servisa auto noma" tika iesniegts viens piedāvājums. Piedāvājumu iesniedza SIA "Pilna servisa līzings" par kopējo līgumcenu 159 900 eiro.

Noslēgtais līgums paredz nomāt četrus jaunus vieglos auto uz trim gadiem. Tādējādi vienas automašīnas noma mēnesī būtu aptuveni 1100 eiro.

Tehniskajā specifikācijā norādīts, ka auto obligātajā aprīkojumā bija jābūt ventilējamiem priekšējiem sēdekļiem, apsildāmai multifunkcionālai stūrei ar ādas apdari, automātiskai trīs zonu klimata kontrolei, informācijas projekcijai uz priekšējā stikla un citas prasības.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 10.decembrī, konceptuāli vienojās par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju, tostarp SM ar Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail" un EDzL jāturpina darbu pie "Rail Baltica" projekta kopējo izmaksu samazināšanas.

Prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Tāpat SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.