Medijs atklāj, kur Ukraina ražo ieroci, no kura Krievija baidās visvairāk (1)

"Ukrainas pilsētā Dņipro tika veikts trieciens pa vienu no lielākajiem un slavenākajiem Padomju Savienības industriālajiem kompleksiem, kur šodien tiek ražotas raķetes un citi ieroči," pēc "Orešņik" trieciena 21. novembrī teica Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins.

Lai gan Kremlis apgalvoja, ka šis trieciens bijusi Krievijas atbilde uz Ukrainas triecieniem Krievijā ar ASV raķetēm "ATACMS" un Lielbritānijas/Francijas raķetēm "Storm Shadow/SCALP", "The Times" uzskata, ka iemesls ir cits. 

Patiesas bailes Putina režīmam sagādā nevis Rietumvalstīs ražotās tālas darbības rādiusa raķetes, bet gan iespēja, ka Ukrainas bruņotie spēki triecienus Krievijā varētu veikt ar pašu ražotām tālas darbības rādiusa raķetēm, jo tad uz Kijivu vairs neattiektos nekādi sabiedroto noteiktie ierobežojumi.

Pagaidām Ukraina pa Maskavu ir veikusi triecienus tikai ar pašu ražotajiem droniem, bet ballistiskās raķetes trieciens ir daudz postošāks un tādēļ ir daudz efektīvāks Krievijas atturēšanas politikas instruments. 

Satelītattēli uzrāda, ka rūpnīca trieciena rezultātā nav būtiski cietusi. 

"The Times" raksta, ka tieši "Južmaš" rūpnīcā tika uzbūvēta padomju starpkontinentālā raķete "R-36", kura ASV tiek saukta par "Sātanu", jo spēj iznīcināt jebkuru pilsētu valstī. 

"Protams, Ukraina rūpnīcas uzturēšanai mūsdienās vairs nevar atļauties tādu budžetu, kāds tas bija padomju laikos. Bet cilvēki, kuri uzbūvēja "Sātanu", nav pazuduši," raksta izdevums.

Tiek uzskatīts, ka pēdējo 10 gadu laikā Ukraina ir strādājusi pie raķetes "Grom-2", kuras darbības rādiuss var sasniegt 500 kilometrus. Ar to pietiek, lai veiktu triecienu pa Kremli. Rietumvalstu eksperti gan neuzskata, ka Ukrainai izdosies uzbūvēt daudzas ballistiskās raķetes, jo Krievija jebkuru Ukrainas daļu var aizsniegt ar tās raķetēm. 

Tāpat ballistisko raķešu ražošana ir sarežģīts un grūti slēpjams process. Eksperti arī piebilst, ka no dažām ballistiskajām raķetēm nav nekādas jēgas. Tomēr ir cits variants – paralēli raķetēm masveidā jāražo droni. Liels ballistisko raķešu un dronu uzbrukums, visticamāk, Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai būtu grūti pārvarams. 

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs pirms dažām dienām norādīja, ka Ukraina nākamā gada laikā plāno uzbūvēt 30 000 dronus, kuri spēj sasniegt Maskavu. 

Valstij piederošā uzņēmuma "Spectehnoeksport" izpilddirektors Oleksijs Petrovs uzskata, ka Ukrainā ražotās spārnotās un ballistiskās raķetes kaujā varētu tikt lietotas jau nākamgad.