Jānis Jušinskis, ārsts transplantologs, P.Stradiņa KUS Latvijas Transplantācijas centra vadītājs: "Nieres transplantāciju skaits Latvijā ir atšķirīgs katru gadu – tas saistīts arī ar donoru pieejamību. Tā, piemēram, 2023. gadā tika veiktas 46 nieres transplantācijas, savukārt 2024. gadā jau veiktas 56 transplantācijas."
Atbildot uz jautājumu par to, kas atturētu no nieres ziedošanas, 35% min bailes no operācijas vai komplikācijām, 21% šaubās par savu veselības stāvokli, savukārt 16% uzskata, ka ir par maz informācijas par šiem jautājumiem.
RSU asoc.prof. Ieva Ziediņa, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, PSKUS Nefroloģijas centra virsārste piekrīt, ka biežākie mīti par nieru transplantāciju ir saistīti ar nepietiekošām cilvēku zināšanām par pašu transplantācijas procesu, kā arī dzīvo orgānu donoru un orgānu saņēmēju (recipientu) dzīves kvalitāti pēc šīs operācijas:
"Vēlos uzsvērt, ka ir ļoti stingri nosacījumi, pēc kuriem atlasām potenciālos dzīvos nieru donorus, izvērtējot visus iespējamos riskus viņu turpmākai veselībai. Arī potenciālā nieres recipienta veselības stāvoklis ir būtisks, tāpēc rūpīgi izvērtējam to, vai recipients varēs pārciest pašu nieres transplantācijas operāciju ar vispārējo anestēziju, kā arī imūnsupresīvo terapiju pēc nieres transplantācijas. Dažkārt pacienta asinsvadi ir tik ļoti bojāti, kas ir sekas, piemēram, ilgstošai smēķēšanai vai augstam cukura līmenim asinīs, ka nieres transplantāciju nav iespējams veikt. Tomēr vēlos uzsvērt, ka viena transplantēta niere var dāvāt recipientam vēl 10, 20, pat 30 kvalitatīvi nodzīvotus gadus, turklāt, lai kļūtu par nieres donoru, būtiskākais ir nevis pasē minētais vecums, bet gan cilvēka veselības stāvoklis."