Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

"Stiprs pliķis Putinam." Eksperti vērtē, kā Asada režīma krišana Sīrijā ietekmēs Krieviju (6)

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam Maskavā bija jāuzņem otrs līderis, kuru viņš mēģināja atbalstīt ar spēku pretēji viņa valsts pilsoņu vēlmēm, – gāztais Sīrijas diktators Bašars al Asads. 2015. gadā Putins nolēma iesaistīties Sīrijā un glābt Asadu no sakāves pilsoņu karā – gadu pēc tam, kad bijušais prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pie viņa bēga no Maidana revolūcijas dalībniekiem. Ar to Krievija centās sevi pasniegt kā ietekmīgu varu Tuvajos Austrumos. Tagad Maskavā ieradies pats Asads, kuru, kā teica Putins, gāzuši "teroristi". Līdz ar Asada režīma krišanu Krievija var zaudēt ietekmi un divas militārās bāzes reģionā, "Radio brīvā Eiropa" teica Tuvo Austrumu politikas eksperts Filips Smits.

"Putina militārais piedzīvojums Sīrijā tika izstrādāts, lai demonstrētu, ka Krievija ir lielvalsts un var ietekmēt notikumus ārvalstīs," sacīja Smits. "Sīrijas zaudēšana ir stiprs pliķis Putinam."

Asada gāšana ir ne tikai būtisks trieciens Krievijas reputācijai, bet, iespējams, arī liela stratēģiska izgāšanās.

Sīrijā atrodas divas lielas Krievijas militārās bāzes: gaisa spēku bāze Hmeimimā un karaflotes bāze Tartūsā. Tartūsas bāze ir Krievijas vienīgā siltā ūdens flotes bāze ārpus bijušās Padomju Savienības teritorijas un nodrošina Maskavai piekļuvi Vidusjūrai.

"Krievija ir izmantojusi savas bāzes Sīrijā, lai projicētu savu varu gan Vidusjūras austrumos, gan plašākos Tuvajos Austrumos," sacīja Smits.

Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā 2015. gadā mainīja tā gaitu. Maskavas gaisa uzbrukumi nemiernieku pozīcijām palīdzēja Sīrijas armijai atgūt teritorijas un saglabāt Asadu pie varas.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievija saskārās ar būtisku apgrūtinājumu – tai bija jāuztur militāras kampaņas divās frontēs. Krievijas karavīru atkāpšanās no Sīrijas pēc Asada režīma krišanas šo uzdevumu vēl vairāk apgrūtinās.

Krievijas militāros objektus Vidusjūras piekrastē Sīrijas rietumos varētu pārņemt nemiernieki islāmistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) vadībā un tā sabiedrotie. 

Vašingtonas institūta vecākais pētnieks Ārons Zelins uzsver, ka Krievijai vienkārši nepietiek līdzekļu, lai aizsargātu savus militāros objektus Sīrijā.

"Ir svarīgi atcerēties, ka Krievijai tagad ir jātiek galā ar savu plašāko karu Ukrainā," sacīja Zelins.

"Krievijas spēki cīnās arī Subsahāras Āfrikā. Un, atšķirībā pirms desmit gadiem, kad Krievijai bija algotņu grupējums "Vagner", kuru vadīja [mirušais Jevgeņijs] Prigožins... tai vairs nav tādas kapacitātes, lai ar to tagad tiktu galā tādā pašā veidā."

Zelins uzsvēra, ka Tartūsas karaflotes bāzes zaudējums būtu sevišķi sāpīgs Krievijai – līdz ar to tā varētu tikt nošķirta no Tuvo Austrumu centra. 

Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieku grupējumi svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu.

Nemiernieki grupējuma HTS vadībā sāka zibensuzbrukumu režīma spēkiem pirms nepilnām divām nedēļām. Strauji virzoties uz priekšu, dažu dienu laikā tie padzina Asada spēkus no Alepo, Hamas un Himsas.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu