/nginx/o/2024/12/11/16537397t1h6a59.jpg)
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam Maskavā bija jāuzņem otrs līderis, kuru viņš mēģināja atbalstīt ar spēku pretēji viņa valsts pilsoņu vēlmēm, – gāztais Sīrijas diktators Bašars al Asads. 2015. gadā Putins nolēma iesaistīties Sīrijā un glābt Asadu no sakāves pilsoņu karā – gadu pēc tam, kad bijušais prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pie viņa bēga no Maidana revolūcijas dalībniekiem. Ar to Krievija centās sevi pasniegt kā ietekmīgu varu Tuvajos Austrumos. Tagad Maskavā ieradies pats Asads, kuru, kā teica Putins, gāzuši "teroristi". Līdz ar Asada režīma krišanu Krievija var zaudēt ietekmi un divas militārās bāzes reģionā, "Radio brīvā Eiropa" teica Tuvo Austrumu politikas eksperts Filips Smits.