Francijas prezidents Makrons uz Ukrainu vēlas sūtīt 40 tūkstošus NATO karavīru

Bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Kamilla Granda laikrakstam "Daily Rzeczpospolita" norādījusi, ka pēdējā tikšanās reizē ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu Makrons, visticamāk, skaidri pateicis, ka Eiropa ir gatava uzņemties Ukrainas suverenitātes aizstāvību un riskus, kas ar to nāk.

Francija aktīvi rosina uz Ukrainu sūtīt NATO miera uzturēšanas kontingentu, kas nodrošinās to, ka Krievijas okupanti nepārkāpj iespējamo pamieru. Francijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Elī Tenenbaums norāda, ka šis kontingents varētu sastāvēt no piecām brigādēm (aptuveni 40 000 karavīru). Vienas brigādes vadību varētu nodot Polijai. 

Drošības garantijas Ukrainai tagad var sniegt tikai trīs veidos. Viens ir valsts pievienošanās NATO aliansei, bet daļa tās teritoriju paliek okupētas. Pret šo modeli iebilst tādas NATO lielvaras kā ASV un Vācija. Otrs variants ir pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai – nav skaidrs, cik ilgi tās varētu turpināties, jo pastāvīgas piegādes ir atkarīgas no ASV un Eiropas valstu budžeta stāvokļa.

Trešais veids ir ieviest tā saucamo Korejas modeli – sākt starptautisku miera uzturēšanas misiju, kuras ietvaros tiek izveidota demilitarizētā zona starp Ukrainu un Krieviju. Francija uzskata, ka Kijivai drošības garantijas jāsniedz tieši uz šī modeļa pamatiem, tam pievienojot atsevišķus pirmā un otrā modeļa elementus. 

Bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Granda uzsver, ka šādā misijā nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk valstu, tostarp arī ASV – pat tad, ja tās dalība ir simboliska.