Iznākusi grāmata "Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?"

Grāmatas tapšanā piedalījušies vēsturnieki Andrejs Gusačenko, Mārtiņš Mintaurs, Nadežda Pazuhina, Gvido Straube, Andris Šnē un žurnālists Māris Zanders. Tā veltīta latviešu kā nācijas un Latvijas kā teritorijas attiecībām ar krieviem (sākotnēji - austrumslāviem) un Krieviju no viduslaikiem līdz padomju okupācijai, atsevišķas nodaļas veltot vecticībai un pareizticībai Latvijā un krievu emigrantiem starpkaru posmā.

Šoreiz grāmatas tapšanā atkal iesaistījās vairāki autori, un tajā būs piecas nodaļas, informē izdevniecībā. Pirmajā nodaļā "Nebija ne slāvu varas, ne pareizticības. 12.-16.gadsimts" vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors Šnē stāsta par to, vai Latvijas teritorijas iedzīvotājiem aizvēstures beigās un viduslaikos bija kontakti ar austrumu kaimiņiem, kādus secinājumus var un kādus nav iespējams izdarīt par kultūru saskarsmi, vadoties pēc arheoloģiskajām liecībām, kā arī kādas šajā laika posmā bija austrumslāvu intereses Baltijas reģionā. Līdztekus šajā nodaļā stāstīts par to, kurā laikā noformējās Krievijas valsts, kad parādījās tās nosaukums, kad, kā un kāpēc notika Krievijas ekspansija Baltijas telpā.

Otrajā nodaļā "No viltīgas neiejaukšanās līdz rusifikācijai. 17.-19.gadsimts" LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LU Latvijas vēstures institūta direktors Straube stāsta par to, kāda bija krievu un Krievzemes ietekme Latvijas teritorijā 16. un 17.gadsimtā, kāda bija izpratne par Krieviju šajā laikā Eiropā, vai Krievijai bija ietekmes aģenti Baltijas muižnieku vidū un kāda bija Krievijas politika Latvijas teritorijā pēc tās ieņemšanas 18.gadsimtā. Līdztekus nodaļā aprakstīts kādas bija monarhijas un vācbaltiešu attiecības.

Trešajā nodaļā "Savējie starp svešiem un svešie starp savējiem. Vecticība un pareizticība Latvijā" LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Pazuhina stāsta par to, kas bija vecticībnieki, kad, kādi un kāpēc viņi nokļuva Latvijā, kāpēc vecticībnieki piedzīvoja nežēlīgas represijas Krievijas impērijā un kas mainījās, Latvijas teritorijai nonākot Krievijas impērijā, kur Krievu Pareizticīgā baznīca bija valsts Baznīca, un kādas vecticībnieku un pareizticīgo personības atstājušas nozīmīgas pēdas Latvijas vēsturē.

Ceturtajā nodaļā "Kā Krievijas impērijā palikt par latviešiem" LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents Mintaurs stāsta par to, kā latviešu inteliģenci ietekmēja dzīvošana Krievijas impērijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, kā viņus ietekmēja krievu kultūra un vai viņi ar to aizrāvās, kādās sfērās bija novērojama monarhijas maigā vara un kā latviešiem izdevās neasimilēties tajās kultūrās, kurās viņi tolaik dzīvoja, - vācu un krievu.

Savukārt pēdējā nodaļā "Baltās emigrācijas dažādās nokrāsas starpkaru Latvijā" LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks Gusačenko stāsta par to, kas bija tā saucamā krievu baltā emigrācija un kāpēc daļa no tās nokļuva starpkaru Latvijā. Līdztekus pētnieks stāsta kā Padomju Krievija ietekmēja Latvijas politiku, izmantojot balto krievu tēmu, kādu ieguldījumu Latvijas kultūrā atstāja baltie imigranti, kā Latvijā veicās pretboļševikiem kopumā un kā - monarhistiem, kā arī kas bija "Latvijas bondiāde" un kā latvieši uztvēra baltos imigrantus un viņu darbību, un, kā tas viss beidzās.

Grāmatas redaktore ir Inita Saulīte-Zandere, māksliniece - Anna Aizsilniece, korektors - Alnis Auziņš. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas atvēršanas svētki un tikšanās ar visu sērijas grāmatu autoriem vēsturniekiem gaidāma janvāra vidū.