Šodienas redaktors:
Dace Otomere
Iesūti ziņu!

LATGALES SPĒKA STĀSTI "Latvija – tie esam mēs." Skolotājas Dainas Naruševičas stāsts

Jaunsargu instruktore Daina Naruševiča Foto: Pauls Zvirbulis/TVNET GRUPA

“Pie mums Latgalē vairums ir īsti patrioti, neatkarīgi no tā, kādā valodā mājās runā,” saka jaunsargu instruktore Daina Naruševiča. Kad pirms pieciem gadiem latviešu valodas skolotāja pieņēma izaicinājumu pievērsties militārajai jomai, viņas dzīve apmeta kūleni – labā nozīmē. “Ne mirkli neesmu nožēlojusi,” saka Daina, valsts aizsardzības pamatus mācot novada jauniešiem uzreiz trijās skolās - Rēzeknes tehnikumā, Rēzeknes Katoļu vidusskolā un Kaunatas vidusskolā.

LATGALES SPĒKA STĀSTS: jaunsargu instruktore Daina Naruševiča

Daudznacionāla pilsēta ar saknēm sirmā senatnē un skatu nākotnē. Tāda ir Rēzekne – pilsēta Latgales vidū, septītā lielākā valstī ar 26 tūkstošiem iedzīvotāju. Ne velti Rēzeknes simbolos – karogā un ģerbonī iekļauts Latgales kultūrvēsturiskā ģerboņa grifs ar sarkanbaltsarkano karogu sirdī.

Nedaudz vairāk par 200 kilometriem no Rīgas līdz Rēzeknei mērojam, lai klātienē redzētu, kā Rēzeknes tehnikuma studenti apgūst valsts aizsardzības mācību, kas kopš šī mācību gada sākuma visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, ir obligāts mācību priekšmets. Otrā kursa komerczinību studenti valsts aizsardzības mācību sākuši apgūt rudenī – mācības notiek reizi mēnesī un interesantākais posms viņiem vēl tikai priekšā.

Raksta foto
Foto: Pauls Zvirbulis/TVNET GRUPA

Mēs esam komanda!

Izkopt vērtības, veidot raksturu, iegūt jaunas prasmes un izprast, ka mēs paši veidojam, attīstām un sargājam Latviju; valsts esam mēs – par valsts aizsardzības mācības programmu saka Daina Naruševiča. Tēmas, ko apgūst jaunieši, ir daudzas un dažādas: vēsture, patriotiskā audzināšana, orientēšanās un topogrāfija, ieroči un šaušana, lauka kaujas iemaņas, sakari.

Turklāt šīs prasmes palīdz ne tikai militārajā dienestā vai krīzes situācijā, bet arī ikdienā, piemēram, ja esi apmaldījies mežā, jāpasargā pašam sevi vai līdzcilvēkus.

Kopš 2018. gada, kad valsts aizsardzības mācību sāka mācīt kā pilotprojektu, jauniešu interese par to ir pieaugusi, novērojusi Daina Naruševiča. “Ja ģimenē nerunā latviešu valodā, dažkārt jauniešiem ir valodas barjera, bet, iesaistot grupas biedrus un motivējot nebaidīties runāt - tas nekas, ja nepareizi -, latviskā vidē viņi ātri iemācās. Es uzskatu, ka Latgalē vairums ir patrioti, neatkarīgi no tā, kādā valodā runā.”

Pedagoģija ir Dainas aicinājums. Viņas vecāki bija pedagogi, un Daina pati, pirms “pieņēma izaicinājumu” un kļuva par jaunsargu instruktori, ilgus gadus skolēniem mācīja latviešu valodu. Daina ir dzimusi, augusi Ludzā un aizvien dzīvo dzimtas mājās, tāpēc uz darbu Rēzeknē katru dienu mēro 27 kilometrus. Arī Dainas dēls Krišjānis Naruševičs cieši saistīts ar valsts aizsardzību - viņš strādā robežsardzē. Daina saka, ka tieši dēls viņu iedvesmoja mainīt profesionālo jomu un kļūt par instruktori. “Viņš vienmēr ir tas, kas neļauj atpalikt no laika un motivē darīt, mainīt, uzlabot.”

Raksta foto
Foto: Privātais arhīvs

Daina turpina: “Nonācu līdz punktam, kad likās, ka to, ko es mācu, visi jau zina. Otrs: man gribējās pamācīties ko citu un es atsaucos piedāvājumam.” Daina saka, ka ne mirkli nav nožēlojusi šo soli – instruktora darbs ir daudz dinamiskāks un dod iespēju visu laiku apgūt ko jaunu. “Esmu daudz ko iemācījusies - arī pedagoģijā, kurā izmantoju metodes, kādas līdz šim neizmantoju; nonākusi pie jaunām atziņām,” viņa saka. Militāro apmācību viņa apguva Alūksnes Kājnieku skolā. “Tas, ko ieguvu dažādos kursos, man kā personībai dod jaunu drošības sajūtu."

Mēs esam komanda - instruktors nav tikai tas, kas citus komandē, bet komandas daļa. No bērniem es prasu to, ko pati varu izdarīt.

Daina atceras, ka viens no izaicinājumiem mācību laikā bija racionāli izmantot un plānot laiku. “Ikdienā mēs reizēm izšķērdējam laiku nenozīmīgās lietās, bet šeit, kad diennakts grafiks bija tik intensīvs, brīvais laiks bija jāsaplāno līdz minūtei un jāatrod iespēja pamācīties to, kas vajadzīgs.”

Kad ierodamies, Rēzeknes tehnikuma studenti mācās orientēties vidē pēc kartes un kompasa.

“Mēs esam pieraduši paļauties uz tehnoloģijām, tāpēc dažkārt sākumā jauniešos ir protests, viņi saka: “Varu apskatīties mobilajā tālrunī.” Bet, kad pamēģina orientēties pēc kartes un kompasa, kļūst interesanti. Daudz kas jauniešus pārsteidz. Sākumā daži saka – kāpēc man jāstāv ierindā, kāpēc jāsoļo, bet beigās to dara ar prieku,” stāsta Daina.

Stalta stāja, pašdisciplīna, drošība – ieguvumus uzskaita instruktore, uzsverot pēdējo aspektu. “Gan jaunsardzē, gan valsts aizsardzības mācībā, lai ko mēs darītu, galvenais ir drošība.”

“Kas mūs dabā nodod? Jāraugās, lai gaisma nespīd aiz muguras, lai nekrīt ēna,” nākamo nodarbību iesāk Daina. Tā jauniešus īpaši aizrauj, jo maskēšanās iemaņas jāapgūst praksē. “Kas vēl? Smarža, sejas ovāls,” lietas, kurām jāpievērš īpaša vērība, maskējoties dabā, ieskicē instruktore.

Lai palīdzētu izprast patriotisma jēdzienu, Daina rosina jauniešus atrast pašiem savu patriotisma definīciju. “Mēģinu iekustināt jauniešus, lai viņi paši pasaka, kā saprot patriotismu.

Vai patriots ir tas, kas sit krūtīs un saka, ka ir patriots, bet patiesībā vārdiem nav seguma?

Kad izrunājam, tas, kurš saka, ka nav patriots, nodarbības beigās sāk šaubīties un saprot, ka ir gan, tikai ne skaļš.”

Sākt ar dzimtas vēsturi

Mācot Latvijas vēsturi, Daina īpašu uzmanību pievērš vietējai vēsturei - novada, pilsētas, pagasta, ciema. “Viens no uzdevumiem ir sagatavot prezentāciju par izcilām personībām - vēsturiskām un mūsdienu. Jauniešiem ir tendence paņemt no interneta - hops un formāli ir.

Es rosinu pastāstīt par sev zināmiem cilvēkiem - vecvecākiem, tuviniekiem. Tad prezentācijas sanāk interesantas un vērtīgas.

Ar dzimtas vēstures izpēti arī sākas apjēga, kas īsti ir patriotisms - ne jau lozungi un frāzes, jo valsti veidojam mēs katrs.”

Daina vēstures stundām gatavojas īpaši - meklē interesantus faktus, mazāk akcentējot gadskaitļus, kas pēc nodarbības izplēn no atmiņas, lai veidotos kopaina un vēsturiskie notikumi jauniešiem paliktu atmiņā.

Pēc tam, kad jaunieši apguvuši teoriju, viņiem ir iespēja pieteikties Jaunsardzes centra organizētajai 23 dienu valsts aizsardzības mācības nometnei, kas šajā pusē parasti notiek Alūksnes novada poligonā “Lāčusils”. Nometnē nodarbības ir intensīvākas un nopietnākas nekā VAM programmā skolā. “Tur jaunieši izpaužas arī radoši dažādos individuālos uzdevumos. Prasti atgriezeniskā saite ir pozitīva,” saka Daina, kas daļu vasaras pavada nometnē kā instruktore. “Pēc nometnes jauniešiem ir vieglāk izvēlēties kādu no struktūrām - Nacionālo bruņoto spēku, robežsardzes vai policijas, jo zināšanu pamatus viņi jau ir apguvuši.”

Dainas ikdiena paiet starp Ludzu, Rēzekni un Kaunatu, vasarā gandrīz mēnesi ilgā nometnē. Retos brīvbrīžus Daina pavada kopā ar dēla ģimeni un abiem mazbērniem, bet par savu vaļasprieku “cauri gadiem” dēvē aizraušanos ar suņiem.

Raksta foto
Foto: Privātais arhīvs

Šobrīd viņas uzticamais draugs un pavadonis ir trīs gadus vecā taksene Beka jeb pilnā vārdā Frančeska Rebeka. Nesen Beka saimnieci iepriecināja ar 11 kucēniem, kas nu aizceļojuši pa visu Latviju. Beka nav nekāds klēpja suns, bet īsts dzinējsuns, kas kopā ar Dainas dēlu dodas medībās. “No suņiem mēs daudz ko varam mācīties - drosmi, izveicību un uzticību,” sarunas nobeigumā saka Daina.

TVNET GRUPA turpina projektu "Latgales spēka stāsti". Latvijas informatīvajā telpā Latgale nereti parādās kā "pamestā zeme" tās ekonomisko, demogrāfisko rādītāju dēļ, kā arī ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ blakus Krievijai. Sabiedrībā nereti izskan stereotipizēti priekšstati par to, ka "Krievijas iebrukuma gadījumā Latgali ieņemt būtu visvieglāk, jo tās iedzīvotāji jau tagad dzīvo kaimiņvalsts informatīvajā telpā, kas neveicina valstij lojālu pilsoņu izaugsmi". TVNET GRUPAS projekta mērķis ir graut šos stereotipus, parādot, ka Latgale nav vientuļa sala, arī šeit sastopami īsteni savas valsts patrioti, kas gatavi aizstāvēt valsti iebrukuma gadījumā.

Projekts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu