Latvijas Bankas prezidents arī pauda neizpratni par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) izteiktajiem pārmetumiem par nepietiekamo kreditēšanas attīstību, tostarp Kazāks atgādināja, ka pēc Latvijas Bankas iniciatīvas sasauktajā un Ministru prezidenta vadītajā Finanšu sektora attīstības padomes sanāksmē 2023.gada pavasarī kreditēšanas atbalstam katrai institūcijai tika uzdoti konkrēti darbi.
Kazāks norādīja, ka Latvijas Banka savus "mājasdarbus" izpildīja līdz 2023.gada beigām, kas ir ļāvis kreditēšanai pārvarēt zemāko punktu un augt straujāk par ekonomiku un straujāk nekā eirozonā vidēji. Vienlaikus būtiski šķēršļi kreditēšanai, pēc viņa minētā, ir saistīti ar pārmērīgo regulējumu būvniecības jomā, pie kuras atbildīgā Ekonomikas ministrija ir sākusi aktīvu darbu tikai pēc vairākkārtējām norādēm uz šo problēmu, un progress panākts pavisam nesen.
"Kreditēšana ir kā pulkstenis - ja ķeras kaut viens zobrats, pulkstenis nestrādā," uzsvēra Kazāks.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka vairāki "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti, balsojot par Kazāku pirms pieciem gadiem, no viņa bija sagaidījuši stingrāku pozīciju pret bankām, savukārt 2022.gada vidū, kad ECB sāka paaugstināt procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, Latvijas parlaments to esot uzzinājis pārāk vēlu.
Jau vēstīts, ka Saeima 2019.gada 12.decembrī Kazāku ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz piecu gadu periodu, kas sākās 2019.gada 21.decembrī. Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, taču no politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.