Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

"Lūgties, lai viņi aiziet mūžībā mierīgi." Kapelāne par nedziedināmi slimu cilvēku vēlmēm (1)

"Hospiss māja" sociālā darbiniece, kapelāne Līga Malāne Foto: Lauris Galsons / TVNET GRUPA

Līga Malāne labprāt runā par nāvi. Tā ir tēma, no kuras daudzi baidās, taču viņas dzīvē tā bijusi klātesoša dažādos veidos. Pusaudžu gados viņa piedzīvojusi mātes nāvi, un vēlāk pati divas reizes bijusi uz nāves sliekšņa. Šobrīd viņa kā sociālā darbiniece un kapelāne ir iesaistīta "Hospiss māja" darbā, dienu no dienas palīdzot cilvēkiem, kuriem ir ierobežota dzīvildze. Arī cilvēkiem, kuri saskaras ar tuvinieku nāvi.

Mēs sēžam viņas mājīgajā kabinetā Āgenskalnā, uz palodzes stāv augi, logus aizklāj ar maziem cilvēciņiem apzīmēti aizkari, bet aiz tiem - drēgna ziemas diena. Nonākam pie mūžīgā jautājuma, kas nomāc daudzus: vai pēc nāves viss beidzas? Runājot par pēdējiem jautājumiem, Līga atzīst, ka cilvēkus interesē ne tikai tas, kas notiks pēc nāves, bet arī banāli vienkārši jautājumi un fizioloģiskie procesi.

"Vai tad, kad atslābs mani muskuļi, es pietaisīšu gultu un tuviniekiem būs jāvāc? Vai man būs slikti, vai sāpēs, vai sapratīšu, ka mirstu? Vai es sapratīšu, kas notiek manā ķermenī, apziņā? Kā es zināšu, vai tuvinieki ir paklausījuši manām vēlmēm?"

Tie ir jautājumi, kurus tuviniekam nepajautāsi. Bet, ja pajautāsi, tad bieži vien viņš nav gatavs atbildēt. Seko: "kuš, tagad mēs par to nerunāsim". Tam ir domāta Līgas klātbūtne - iedot laiku, telpu jautājumiem, kas nomāc. Viņa gan ar nožēlu novērojusi, ka visbiežāk cilvēki noklusē savas sāpes. Cenšas slēpt, paciest tās, lai nenodarītu pāri un nesatrauktu tuvinieku, kuram uz to jānoskatās. Tad tieši jāvaicā, kas sāp. "Ja par to runā, tad ir atzīšanās - jā, man sāp."

Vaicāta, vai ir kāds pacients, kas palicis un vēl ilgi paliks dziļi sirdī, Līga klusu, ar kautrīgu smaidu uz lūpām atbild - jā. Toreiz viņa ar aprūpētāju bija vienīgie cilvēki, kas palikuši pie viņa pa nakti, jo nāves tuvums nenoliedzami tuvojās. Lai dotu lielāku drošības sajūtu. Taču došanās mūžībā notikusi vēlāk, brīdī, kad neviens no viņam zināmajiem un pierastajiem cilvēkiem nebija blakus. Arī Līga.

"Viņš saprata, kas ar viņu notiek. Pirms gāju prom, viņš man pateica lielu paldies. Bija arī acu kontakts. Arī saviem piederīgajiem manā klātbūtnē viņš pateica tos vārdus - es tevi ļoti mīlu," stāsta Līga.

Viņa ar nožēlu atzīst, ka šādi notiek ārkārtīgi reti, un ne vienmēr cilvēkam pietiek fiziskā spēka izteikt šos vārdus skaļi. Tāpēc to jāmēģina izrunāt vēl pirms iztek dzīvei atvēlētais laiks, lai cilvēks zina, ka viņš ir mīlēts.

Līga atzīmē, ka nevienam nav noslēpums, ka paliatīvās aprūpes mobilā brigāde darbojas tikai smagos gadījumos, kad cilvēkam ir ierobežota dzīvildze. Tomēr ikdienā par to tiek informēts nepietiekami. Mēdz būt gadījumi, īpaši telefonsarunu laikā, kad cilvēkiem šķiet, ka "Hospiss māja" ir māja, kur var atstāt savu piederīgo, zinot, ka viņš būs drošās rokās - aprūpēts un pieskatīts. Tas gan tā nav. "Hospiss māja" ir vieta, kas gādās, lai pacients nejūtas vientuļš, ir aprūpēts un drošībā savā vidē - mājās. Tur, kur viņš jūtas sirdsmierā un drošībā.

Kāds tuvinieks, iespējams, ar to saskarās pirmo reizi, nezinot kā darīt un ko darīt. Savukārt kāds pacients, iespējams, saviem spēkiem aizgājis uz slimnīcu, bet, slimībai ātri progresējot, kļuvis gulošs. Tāpēc par to ir jārunā un vēlreiz jārunā.

"Dažkārt novērots, ka cilvēkam jau tā pēdējās dienas, bet ģimenē notiek skandāls par to, cik viņš ūdeni izdzēris. Tā vietā vajadzētu varbūt sadoties rokās, lūgt Dievu, lai cilvēks mūžībā aizietu mierīgi."

Labdarības kampaņa "Piepildi vēlēšanos" ir TVNET GRUPAS iniciatīva, kas dzimusi 2024. gada decembrī, bet plānota kā nepārtraukta sabiedrības iesaistīšana un informēšana par būtisku tēmu, kura jebkurā brīdī var skart ikvienu no mums. Hospisa aprūpē nonāk cilvēki, kuri pēc ārstu konsīlija saņem iespēju uz daļēji valsts atbalstītu programmu, lai cieņpilni aizvadītu savas dzīves izskaņu. Nereti hospisa pacientiem atlikušais laiks ir īsāks par 6 mēnešiem. TVNET GRUPAS labdarības kampaņa ir radīta kā atbalsts, lai informētu sabiedrību par to, kā katrs no mums var palīdzēt un piepildīt kāda hospisa aprūpē nonākuša cilvēka sapni.

Tāpat tā radīta, lai pastāstītu par tiem varoņiem, kuri ikdienā aprūpē hospisa pacientus – brīvprātīgajiem, sociālajiem darbiniekiem, kapelāniem, psihologiem, terapeitiem, nāves dūlām un daudziem citiem. Citējot "Hospiss LV" darbiniekus – mums ir izkopta kapu kultūra, bet nav izkoptas nomiršanas kultūras. Mēs to varam mainīt. Atbalstot šo kampaņu, tiks piepildīti hospisa pacientu mazie sapņi – iespēja apmeklēt savas bērnības mājas, redzēt sauli, apēst kebabu, paglaudīt sunīti vai saņemt medikamentus, lai tik ļoti nesāp.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu