Pēc bijušās izgāztuves "Kosmoss" sanācijas pieaug piesārņojums gruntsūdenī. Pašvaldība iedzīvotāju lūgumus ignorē

Bīstamos atkritumus Jelgavas nomalē sāka izgāzt 1950. gadā. Sākumā tie bija cietie atkritumi. Vēlāk no vairākām rūpnīcām, tostarp RAF un ādas pārstrādes rūpnīcas, veda šķidros bīstamos atkritumus. Pēc valsts neatkarības atgūšanas teritorija ap bijušo izgāztuvi “Kosmoss” tika novērtēta kā viena no visvairāk piesārņotajām valstī.

Līgumu par objekta sanāciju parakstīja 2010. gadā. Togad valsts apņēmās iztīrīt arī Inčukalna gudrona dīķus. Taču Jelgavas bijusī izgāztuve bija jāsanē daudz ātrāk – 15 mēnešu laikā. Tam bija atvēlēti 5,5 milj. latu, no kuriem lielāko daļu sedza Eiropas fondi. Konkursā uzvarēja latviešu, igauņu un vācu konsorcijs RTS-HEIWOE”. Vēlāk figurē uzņēmums ar citu nosaukumu “RTS Infra construction” un bez vācu kapitāla. Tagad arī tas vairs neeksistē.

Tā toreizējais vadītājs Aleksandrs Cimermanis atcerējās, ka darbi ir bijuši sarežģīti.

“Mēs darījām tādus darbus, kuri līdz tam nebija paredzēti (..) Visloģiskākais būtu visu to aizvest uz kaut kādu Marsu, Mēnesi. Uz kuru vietu [vest] visu to šausmīgo, ilgi indēto pasākumu? Tas ir jāizvelk ārā. Es to salīdzinātu ar vēzi. Vēža šūnas vai nu griež ārā. Vai nu nobendē ar kaut kādu citu vēl indīgāku ķīmiju,” teica sanācijas darbu veicēja pārstāvis, kurš uzsvēra, ka viss tika darīts atbilstoši projektam.

Bijušo izgāztuvi bija nolemts iekapsulēt – dīķos iebērt sasmalcināto materiālu, kas iegūts nojaucot vairākas vecās ēkas Jelgavā. Tad apjozt ar rievsienu sešu metru dziļumā un pārklāt ar izolējošu slāni. Kur projektā pieļauta kļūda – vai neizveidojot rievoto sienu ap visu patiesā piesārņojuma areāla kodolu, vai neatsūknējot gruntsūdeņus, vai arī nenovērtējot klimata ietekmi – tie visi šobrīd ir minējumi.

Fakts gan ir – pēc 2023. g. monitoringa datiem ir vērojams pieaugums gandrīz visos bīstamo vielu rādītājos virszemes ūdenī. Arī dažos urbumos bijušās izgāztuves vietā atsevišķu smago metālu, piemēram, hroma, svina, kobalta un dzīvsudraba koncentrācija gadu gaitā ir palielinājusies.

“Pašā sākumā nebija izpētīts tas, ka šis areāls bija krietni lielāks. Mēs spriežam, ka tas varētu būt 24 hektāru platumā. Un kaut ko koncentrētāku izgāztuves teritorijā sāka veidot tikai pēc 1970. gada.

Tur bija četri šķidrie dīķi. Faktiski tas lielais piesārņojums nāca no viņiem, un viņus vajadzēja kaut kādā veidā ierobežot, lai [piesārņojums] neizplatās tālāk. Tāpēc tika droši vien pieņemts lēmums iekapsulēt viņus, bet 5-6 hektāru platībā. Tātad vēl vismaz pie 20 hektāriem kaut kur ārpusē pavisam noteikti ir piesārņojums, kas nav pētīts,” raidījumam pastāstīja VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis.

Kā novēroja “de facto”, bijušās izgāztuves tuvumā ir vairākas dzīvojamās ēkas. Daudzviet ceļ jaunas mājas. Taču centralizētās ūdensapgādes šajā apkaimē nav. Iedzīvotāji ierīko spices vai dziļurbumus. Un lieto filtrus.

Vai arī dažu desmitu metru dziļumā ir piesārņojums – to Valsts vides dienests nepēta. Jo dziļāki urbumi varēti novadīt kaitīgās vielas dziļākos slāņos. Savukārt iedzīvotāji, ierīkojot dziļurbumus, tik plaši smago metālu klātbūtni nepārbauda. “Analīzes, kuras vienmēr tiek noņemtas, lai liktu ūdens filtrus, neatšķiras, tās visas Jelgavā ir sliktas. Tāpat ir jāliek attīrīšanas sistēma mājai, lai ūdens būtu labs,” teica vietējais iedzīvotājs Ritvars Vēvers.

Apkaimes biedrības “Jelgavas Līnijas” pārstāvis Uģis Higo Glāzītis pastāstīja, ka tiem biedriem, kuri ierīko dziļurbumus, ūdens ož “pēc ķīmijas kabineta noliktavas”. Taču veikt pārbaudes, lai noteiktu smago metālu saturu šādā ūdenī, iedzīvotājiem ir dārgi. “Un es uzskatu, ka tas ir jādara tiem, kuriem ir neveiksmīgi sanākusi sanēšana,” piebilda Uģis Higo Glāzītis.

Valsts problēmu atzīst. Valsts vides dienests plāno pasūtīt analīzi, lai veiktu 15-18 papildu urbumus izgāztuves apkārtnē. Aplēsts, ka tas maksās ap 20 tūkst. eiro. Ja piesārņojumu atradīs arī plašākā teritorijā, tad meklēs risinājumus un arī finansējumu. Eiropas fondus atkārtoti izmantot nevarēs. Šobrīd cer uz Norvēģijas grantiem.

Tikmēr valsts aicina pašvaldību palīdzēt saviem iedzīvotājiem. “Mēs, runājot ar pašvaldību, jau aicinājām un aicināsim vēl izvērtēt iespēju tiešām izveidot centralizētās ūdensapgādes pieslēgšanu konkrētā rajona iedzīvotājiem, jo tas būtu visoptimālākais risinājums šobrīd,” sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides aizsardzības jautājumos Rudīte Vesere.

To pašu lūdza arī apkaimes biedrība. Cerība pavīdēja pagājušajā nedēļā, kad pašvaldība mainīja aglomerācijas robežas un lēma par kanalizācijas tīkla paplašināšanu. Taču Jelgavas mērs Andris Rāviņš sēdē pie šī jautājuma nekavējās. “Tas mūs vienkārši šokēja. Tāda attieksme, ko no pašvaldības mēs reāli negaidījām,” atzina apkaimes biedrības pārstāvis.

Centrālo ūdensapgādi bijušās izgāztuves tuvumā dzīvojošajiem pašvaldība ierīkot neplāno. Iedzīvotājiem iesaka rīkoties pašiem – rakt dziļurbumus vai pieslēgties pilsētas ūdensvadam par savu naudu. “Par centralizēto [ūdensapgādes sistēmu] – pašlaik šī gada budžetā iespēju nav. Līdz ar to kaut ko filozofēt vai domāt, kurā gadā tas sanāks, abpusēji mēs fantazēsim,” secināja Jelgavas vicemērs Jurijs Strods (NA).

Komentējot bažas par piesārņojuma izplatīšanos, Jelgavas vicemērs sūdzējās par labas komunikācijas trūkumu – gan ar valsti, gan ar vietējiem aktīvistiem. Tas traucējot pašvaldībai izprast problēmu.

“Ja cienījamā valsts pateiks, ka tur ir problēma, kā jūs sakāt, arī mums. Rakstiski. Tad arī pieņemsim lēmumu (..) Ja kādam cilvēkam ir saindēts ūdens, viņš loģiski drīkst vērsties pie mums, un 25 litrus diennaktī norādīsim, kurā vietā ir saņemams. Normatīvisms to nosaka,” tā sacīja valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā J. Strods.

Uz jautājumu par pašvaldības iedzīvotāju aizsardzību, viņš uzdeva retorisku pretjautājumu par ūdens kvalitāti: “Pēc kura normatīvā akta viņš ir piesārņots?”

Kā pastāstīja Jelgavas valstspilsētas Attīstības un pilsētplānošanas departamenta Vides pārvaldības speciāliste Jolanta Ližus, uz ziņām par piesārņojumu gruntsūdeņos Jelgavas pašvaldība tomēr plāno reaģēt. Proti, jaunajā teritorijas plānojumā zonu bijušās izgāztuves tuvumā varētu noteikt kā dabas pamatnes teritoriju, kur neļaus veikt apbūvi.

Video: "De facto" sižets