Eksperts: Asada režīma gāšana ir sekas "Hamās" uzbrukumam Izraēlai

​Grupējums "Hamās" 2023.gada 7.oktobrī sarīkoja slaktiņu Izraēlā, kur teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus. Andžāna ieskatā tas iedarbināja ķēdes reakciju, jo Izraēla vērsās arī pret šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah". Tika nogalināts "Hezbollah" līderis Hasans Nasralla un citi vadošie komandieri.

"Tieši grupējuma "Hizbollah" kaujinieki un citas Irānas sponsorētās grupas bija svarīgākie spēki uz zemes, kas palīdzēja Asadam pilsoņu karā," sacīja eksperts.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīmēja, ka no sākuma "Hamās" uzbruka Izraēlai, tad Izraēla uzbruka ne tikai "Hamās" Gazā, bet arī "Hizbollah" Libānā. Tāpat Izraēla aktīvi veica triecienus pa Irānas grupējumiem Sīrijas teritorijā, turklāt, kad aprīlī notika pirmais Irānas trieciens pa Izraēlu, tas bija saistīs ar Izraēlas triecienu pa Irānas diplomātiskā korpusa mītni Sīrijā.

"Būtībā Izraēla bija tā, kas smagi novājināja gan "Hizbollah" kaujiniekus Libānā, gan arī citus Irānas atbalstītos spēkus Sīrijā. Krievi gan mēģināja no gaisa atbalstīt valdības spēkus, taču tas izskatījās diezgan negribīgi," pauda RSU asociētais profesors.

Taujāts, kā režīma gāšana kopumā ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, Andžāns akcentēja, ka patlaban par to vēl ir pāragri spriest, jo nav zināms, vai šis ir "beigu sākums", vai "sākuma beigas", proti, jautājums ir par to, kā Sīriju tālāk pārvaldīs.

Viņš norādīja, ka Asads ir aizbēdzis, daļa viņu atbalstošo spēku ir izdarījuši to pašu, vai arī nogājuši pagrīdē. Paliek grupējums "Hayat Tahrir al Sham" (HTS), tad ir milzīga Sīrijas daļa, ko kontrolē ASV atbalstītie kurdi - Brīvā Sīrijas armija. Valsts ziemeļos ir Turcijas bruņotie spēki un tās atbalstītie kaujinieki.

Andžāns pieļāva, ka arī Irāna nav pilnībā zaudējusi ietekmi, tāpēc ir jautājums, vai situācija Sīrijā nepārvērtīsies Lībijas scenārijā, kur haoss sākās tad, kad 2011.gadā tika gāzts un nogalināts tās līderis Muammars Kadafi. Lībijā līdz šim nav vienota valsts pārvalde un bija diezgan ilgs ceļš ejams, lai panāktu relatīvu stabilitāti, kāda tur ir šobrīd. Viņaprāt, ir jāņem vērā arī tas, ka Sīriju apdzīvo daudz un dažādas kopienas, etnoreliģiskās grupas.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Turcija nevēlas pieļaut "de facto" neatkarīgu Kurdistānu, tāpēc Turcija ir izveidojusi buferzonu, kuru tā un sabiedroto spēki kontrolē Sīrijas ziemeļos. Andžāna ieskatā Irānas ietekme stipri mazināsies un tai Asada režīma gāšana ir trieciens, jo tā negrib zaudēt ietekmi. Nav arī skaidrs, ko tālāk darīs ASV, kuras spēki nelielā apmērā arī ir izvietoti Sīrijā.

RSU asociētais profesors uzsvēra, ka tālākie notikumu attīstības scenāriji Sīrijā ir dažādi, turklāt jāņem vērā citu valstu ietekme, piemēram, Turcija ne tikai negrib kurdu neatkarību, bet grib tikt vaļā no Sīrijas bēgļiem, kurus Turcija savulaik dāsni uzņēma.

Arī Izraēla varētu būt pietiekami spēcīgs spēlētājs, kas gribēs no visa izslēgt Irānu un atbīdīt to iespējami tālāk no savas robežas.

Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieku grupējumi svētdien ieņēma Damasku, bet Asads ir aizbēdzis un viņa atrašanās vieta nav zināma.

"Hayat Tahrir al-Sham" ar sabiedrotajiem grupējumiem 27.novembrī sāka uzbrukumu, padzenot režima spēkus no plašām teritorijām, tostarp lielajām pilsētām Alepo, Hamas un Himsas, un naktī uz svētdienu iegāja Damaskā. "Hayat Tahrir al-Sham" saknes ir teroristu tīkla "Al Qaeda" Sīrijas atzarā, tomēr grupējuma līderis Rami Abdelrahmans, kurš agrāk bija pazīstams kā ekstrēmists, pēdējos gados pauž daudz mērenākus uzskatus.

Sīrijas pilsoņu karš sākās pēc pret valdību vērstu protestu apspiešanas 2011.gadā un pārauga sarežģītā konfliktā, kurā iesaistījās dažādi grupējumi un ārvalstu, tostarp ASV, Krievijas un Turcijas, bruņotie spēki. Kara gaitā vairākus gadus plašas teritorijas kontrolēja džihādistu grupējums "Islāma valsts". Pilsoņu karā nogalināti vairāki simti tūkstoši cilvēku.

Asadu ģimenes valdīšana Sīrijā sākās 1970.gadā, kad apvērsumā nāca pie varas Hāfezs al Asads, kas valstī izveidoja diktatorisku un represīvu režīmu, kurā valdošais politiskais spēks bija sociālistu partija "Baath". Pēc viņa nāves 2000.gadā par valsts vadītāju kļuva viņa dēls Bašars.