Juns izvairījās no impīčmenta pēc tam, kad balsojumu boikotēja valdošās partijas deputāti. Parlamentā palika tikai divi valdošās partijas likumdevēji, bet viens vēlāk atgriezās un nobalsoja pret viņa atlaišanu.
Ārpus galvenās zāles bija dzirdami opozīcijas deputātu aicinājumi likumdevējiem atgriezties zālē, bet pie Nacionālās asamblejas bija sapulcējušies vairāki protestētāji, kas aicināja Junu atstādināt no amata.
Juns otrdienas vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents trešdienas rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
"Karastāvokļa izsludināšana notika mana kā prezidenta izmisuma dēļ," Juns sacīja televīzijas uzrunā, pirmoreiz parādoties sabiedrībai kopš šīs rīcības, kura izraisīja politisku haosu valstī.
"Tomēr šajā procesā es izraisīju nemieru un neērtības sabiedrībai. Es dziļi atvainojos pilsoņiem, kas tika ļoti satraukti," sacīja Juns.