"Hospiss māja" sociālās darbinieces, kapelānes Līgas Malānes dzīvē nāve bijusi klātesoša dažādos veidos. Brīžiem pat bijis grūti novilkt robežu, kur viņa bijusi klāt kā kapelāne, bet kur – kā draugs. Divas reizes viņa arī pati ieskatījusies nāvei acīs, bet bērnībā piedzīvojusi mammas nāvi. Tomēr viņa atzīst, ka nebaidās mirt, dzīvē garantēts esot tikai viens. Bail esot no veida, kā tas varētu notikt.

Līga atceras visus pacientus, ar kuriem strādājusi, tomēr atzīst, ka būtu labi neatcerēties, jo tas ir viens no sevis pasargāšanas instrumentiem – neturēt un nenest līdzi. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka dažus spilgtākos momentus, visticamāk, nesīs savā sirdī vēl ilgi.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp