Kaktiņš norādīja, ka AS iepriekš bija valdībā un tad izdomāja, ka negrib. "Es saprotu viņu situāciju, un viņiem būs grūti dabūt popularitāti, jo vēlēšanās viņi ieguva popularitāti ar tradicionālo bildi, ka lielākā daļa Latvijā vēlas pārmaiņas, tāpēc AS tika iebalsots Saeimā, tad jautājums ir, kur ir šīs pārmaiņas?" norādīja Kaktiņš.
Metla-Rozentāle piebilda, ka AS tas bija apzināts lēmums aiziet opozīcijā, piebilstot, ka, piemēram, NA tas nāca par labu. "Ja mēs runājam par iespējamām pārbīdēm valdībā, NA vairs nenāk kā "mazie brāļi", bet nāk ar pietiekami lielu ambīciju, savukārt AS ir potenciāli ērtais partneris," sacīja politoloģe.
Kaktiņš, salīdzinot partijas, sacīja, ka NA ir elektorāts, ideoloģija un bāze, bet AS tā nav, norādot, ka tā ir tipiska, tradicionāla Latvijas partija.
Iepriekš opozīcijā esošā AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars paziņojis, ka pašreizējās Siliņas valdība solītā dinamisma vietā arvien pārliecinošāk rāda pretējo - ielaistas problēmas, nomuļļāti un nepieņemti lēmumi ir kļuvuši par ikdienu.
Politiķis paziņojumā medijiem akcentē, ka, iespējams, kā atbildes reakcija uz augošo sabiedrības neapmierinātību pēdējā laikā izskan runas par atsevišķu ministru nomaiņu vai pat visas valdības restartu.
Tāpat ziņots, ka novembra sākumā pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzklausīšanas AS Saeimas frakcijas deputāti neesot guvuši pārliecību par Sprūda spējām vadīt nozari, tāpēc viņi aicināja Ministru prezidenti nomainīt aizsardzības ministru.
Tāpat septembra vidū satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) izturēja trešo opozīcijas pieprasīto satiksmes ministra demisijas pieprasījumu. Tika kritizēta satiksmes ministra nespēja risināt problēmas.
Valdību veidojošās partijas aizvien noraida bažas, ka koalīcijā varētu būt izveidojusies nestabilitāte.