Latvijā "Rail Baltica" projektā vienas rampas izveide militāro kravu vajadzībām izmaksātu aptuveni 500 000 eiro (1)

Latvijā dzelzceļa "Rail Baltica" projektā vienas rampas izveide militāro kravu vajadzībām izmaksātu aptuveni 500 000 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka "Rail Baltica" projekta tehniskie risinājumi ir pielāgoti divējādai izmantojamībai - civilām un militārām vajadzībām un atsevišķos posmos paredz sānceļu izbūvi, kas ir nepieciešami vilcienu apmaiņai.

Patlaban sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) ir identificētas vietas militārās mobilitātes vajadzībām un vietās, kur tās sakrīt ar sānceļiem, tiek piedāvāts izveidot rampas militāro kravu uzkraušanai un izkraušanai, tādējādi nodrošinot divējādas lietojamības dzelzceļa infrastruktūru, skaidroja ministrijā.

SM, pamatojoties uz projektu ieviesēju aplēsēm, norāda, ka vienas šādas rampas izbūve izmaksā aptuveni 500 000 eiro.

Patlaban rampu izbūvei finansējums nav paredzēts, tomēr SM ieskatā ir jēgpilni paredzēt to tālāku attīstību.

SM papildina, ka ministrija turpina precizēt informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju Latvijā atbilstoši Ministru kabineta (MK) 26.novembra sēdes protokollēmumam un citu ministriju sniegtajiem atzinumiem, veicot precizējumus, kur tas nepieciešams.

Ziņojumu plānots izskatīt valdībā otrdien, 10.decembrī, lai vienotos par projekta pirmās kārtas prioritāro uzdevumu īstenošanai nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem un to finansēšanas plānu.

Iepriekšējā MK sēdē valdība vēl nevienojās par MK protokollēmumā paredzēto ieceri - izveidot kravu uzkraušanas un izkraušanas vietas abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš AM iesniedza iebildumus SM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, tādējādi to nesaskaņojot.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļoja minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM informēja SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

AM uzsvēra, ka informatīvajā ziņojumā netiek paredzēta aizsardzības resora definētā prioritāte - Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve līdz 2030.gadam. Attiecīgi nav skaidri atrunāts, vai infrastruktūras apkopes centri Iecavā un Skultē tiks izbūvēti atbilstoši militārās mobilitātes prasībām - ar iespēju nokraut un uzkraut militārās kravas.

Tādējādi AM lūdza informatīvā ziņojuma tekstu, kurā tiek pieminēti infrastruktūras apkopes punkti, papildināt ar atrunu, ka "minētajos objektos tiks izbūvētas atbilstošas rampas militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināmas Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm".

Tāpat vēstīts, ka valdība 26.novembrī konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā.

SM norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus - kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas-Latvijas robežas līdz Latvijas-Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.

Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.