Valsts kontrole satraukta par gausajām pārmaiņām speciālās izglītības jomā

​Kopš VK revīzijas par problēmām speciālajā izglītībā ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, taču rezultātu nav gandrīz nekādu, uz ieteikumu ieviešanas gauso virzību visos publiskās pārvaldes līmeņos norādīja VK padomes locekle Maija Āboliņa.

VK aicināja sakārtot valsts un pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisiju darbu, lai to darbs atbilstu mūsdienu prasībām un būtu uz klientiem orientēts. Taču izstrādātie valdības noteikumu grozījumi arvien nav saskaņoti pašā izglītības resorā, un nav zināms, kad tos varētu virzīt apstiprināšanai valdībā, norādīja VK.

Tāpat VK neapmierina "nebeidzamās diskusijas un arvien jaunās darba grupas", lai meklētu risinājumus bērnu izmitināšanai izglītības iestāžu internātos un dienesta viesnīcās, kas atbilstu bērnu labākajām interesēm.

VK revīzijā secināja, ka bērni "dzīvo" ne tikai speciālajās, bet arī vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā pirmsskolas iestāžu diennakts grupiņās. VK vērtējumā, tie pēc būtības ir "slēptie bērnunami", jo daudzos gadījumos apstiprināts, ka šādā veidā tiek risinātas nevis bērnu izglītības vajadzības, bet ģimeņu sociālās problēmas.

Lai gan jautājums jau bija nonācis arī Saeimas redzeslokā, likumprojekts atbildīgās komisijas sēdē tika noraidīts. Rezultātā turpinās diskusijas un tiek veidotas jaunas darba grupas, savukārt bērniem un jauniešiem tikmēr gadiem ir liegtas tiesības uzaugt ģimenē, neapmierināta ir VK.

VK revīzijā arī secināja, ka profesionālās pamatizglītības programmu piedāvājums ir ļoti ierobežots un nenodrošina iespējas praktiski apgūt profesionālās iemaņas. Tās ļautu jauniešiem ar speciālām vajadzībām dzīvot patstāvīgu dzīvi un iekļauties darba tirgū. Vienlaikus, VK ieskatā, pieņemtie grozījumi normatīvajos aktos nepaplašina šo jauniešu iespējas apgūt profesionālās pamatizglītības programmas.

Tāpat VK vērš uzmanību uz vienotas pieejas un sadarbības trūkumu starp atbildīgajām ministrijām un iestādēm, risinot jautājumus par atbalstu bērniem ar dažādām vajadzībām un viņu ģimenēm.

Pirms gada Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika izveidota darba grupa pedagoģiski medicīnisko komisiju jaunā koncepta un reformas plāna izstrādei. Tai pašā laikā vadošā iestāde bērnu un ģimenes tiesību jomā ir Labklājības ministrija (LM). Arī tās padotībā esošais Bērnu aizsardzības centrs strādā pie atbalsta pilnveides ģimenēm ar bērniem gan izglītības procesā, gan saistībā ar vardarbību. Savukārt Valsts kancelejā, kas pārņēma Pārresoru koordinācijas centra funkcijas, gadiem turpinās darbs pie dažādiem atbalsta rīkiem un pakalpojumiem.

VK IZM sniedza 17 ieteikumus, lai bērni ar speciālām vajadzībām savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu un būtu nodrošināta atbalsta pakalpojumu pēctecība, tiktu ierobežota izglītības iestāžu internātu darbība un paplašināts profesionālās pamatizglītības programmu klāsts. Daļa no ieteikumiem ir ieviešami sadarbībā ar LM.