Valsts apmaksātu veselības aprūpi nākotnē varētu saņemt tikai Latvijā deklarētie vai strādājošie

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstpiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.

Likumprojektā paredzēs - lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

Ministrijā skaidro, ka ar "deklarēšanas principa" ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.

Pēc NVD veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautajiem datiem, uz 2024.gada 6.novembri veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt kopā 2 384 691 personas - to vidū pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, patvēruma meklētāji un citas grupas. Savukārt no tiem atbilstoši "divu grozu" principam veselības aprūpes minimumu var saņemt 594 060 personas.

VM uzsver, ka, nevirzot jauno likumprojektu, līdz ar tā pārejas noteikumu termiņu, proti, ar 2026.gada 1.janvāri, šīm 594 060 personām, kuras līdz šim ir saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, būtu jāveic brīvprātīgas iemaksas. VM skatījumā, būtiski turpmāk paredzēt šīm personām, ja tās ir deklarētas Latvijā, tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Jau līdzšinējais likums paredz, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, un minētais princips tiks saglabāts un netiks mainīts, tādā veidā ikvienai personai paredzot saņemt pieejamo neatliekamo medicīnisko palīdzību, klāsta VM.

Vienlaikus VM uzsver, ka nedrīkst nonākt pie rezultāta, ka persona - ES pilsonis, kurš dzīvo Latvijā un ir ekonomiski neaktīvs - būtībā ir pilnīgi izslēgts no Latvijas publiskās veselības apdrošināšanas sistēmas.

Atbilstoši NVD šī gada datiem, līdz 25.novembrim izskatīti 2918 iesniegumi par ārvalstnieku iekļaušanu Vadības informācijas sistēmā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, no kuriem 2525 apstiprināti uz nodarbinātības pamata, bet 78 ārvalstnieki ietverti vadības informācijas sistēmā, balstoties uz ES Tiesas sprieduma. Spriedumā atzīts, ka ES tiesībām pretējs ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ekonomiski neaktīviem citas ES dalībvalsts pilsoņiem, kuri izmanto sev piemītošo pārvietošanās brīvību un savas tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā, tiek liegtas tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus.

Ņemot vērā ES Tiesas spriedumu, likumprojektā paredzēts, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personām, kuras nav sociāli apdrošinātas citā ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā un nepārtraukti ir deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas.

Šīs tiesības saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus attieksies uz Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ārzemniekam ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju, vai arī personām ar bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuriem piešķirta reģistrācijas apliecība.

Šobrīd personu tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nav atkarīgas no personas dzīvesvietas un tiek vērtēti citi apstākļi, piemēram, pilsoniskais statuss, uzturēšanās atļauja, nodarbinātība un no tā izrietošās ģimenes locekļu tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un tamlīdzīgi kritēriji.

Plānots, ka NVD izsniegs veidlapu kā apliecinājumu tiesībām saņemt veselības aprūpi Latvijas valsts piederīgajiem, kas nodarbināti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī šo personu ģimenes locekļiem vai pensionāriem, kas saņem Latvijas pensiju, bet dzīvo citā dalībvalstī, un viņu ģimenes locekļiem. Ar veidlapu izsniegšanu NVD spētu pārbaudīt, vai vienlaikus nav spēkā esošā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, tādā veidā novēršot iespēju vienai personai Latvijas apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus divās dažādās valstīs, no kurām viena ir Latvijā.

Bezmaksas veselības aprūpē pēc deklarācijas principa attiektos arī uz iedzīvotajiem, kas nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu, taču patstāvīgi dzīvo Latvijā un ir šeit deklarējušas savu dzīvesvietu. Minētais personu loks aptver personas, kuras veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai - pašnodarbinātie, mikrouzņēmuma īpašnieki, autoratlīdzību saņēmēji, kur valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts mēnesī nesasniedz minimālo algu, sezonas laukstrādnieki un citi.

Līdz ar to likumprojektā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, atzīmēm VM.

Attiecīgi tie Latvijas valstspiederīgie, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai, ja tiem ir tiesības uz citas valsts apmaksātu veselības aprūpi.

VM atgādina, ka dzīvojot citā ES vai EEZ valstī un esot tur nodarbinātai, personai ir tiesības uz attiecīgās valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā arī EVAK karti, ar kuru nepieciešamo un neatliekamo palīdzību persona var saņemt bez maksas arī uzturēšanās laikā Latvijā, bet par šiem veselības aprūpes pakalpojumiem norēķinus savā starpā veic abas dalībvalstis.