Krievijas Jūras spēki sākuši atvilkt kuģus no savas bāzes Sīrijas pilsētā Tartusā pēc pieaguošās nemiernieku pretestības, vēsta portāls "Naval News".
Medijs: krievi bēg no Sīrijas un aiz sevis atstāj lielus ieroču krājumus (3)
Saskaņā ar medija rīcībā esošo informāciju bāzi 2. decembra rītā pameta tankkuģis "Jeļnija". Tiek spekulēts, ka ar to bāzi atstājuši vēl citi kara kuģi.
Kā septembrī ziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas trieciengrupas sastāvā Vidusjūrā tobrīd bija fregate "Admiral Grigorovič", korvete "Merkurij", fregate "Admiral Flota Sovetskogo Sojuza Gorškov" un dīzeļelektriskā zemūdene "Ufa".
Spriežot pēc siluetiem un izmēriem, kuģi "Grigorovič", "Merkurij" un "Gorškov" 1.decembrī bija pietauvoti bāzes piestātnē Tartūsā.
3.decembra attēlos vairs nav redzams neviens no šiem kuģiem.
Tartūsa ir vienīgā Krievijas jūras spēku bāze Vidusjūrā.
"Ir reāla iespēja, ka šī atkāpšanās ir saistīta ar situācijas pasliktināšanos Sīrijā," vērtē domnīca "Droxford Maritime".
Pēc kuģu pamešanas Krievijas bāze Tartūsā, visticamāk, paliks pamesta un paši kuģi, ļoti iespējams, tiks nosūtīti uz Baltijas jūru, uzskata analītiķi. Tiek spekulēts, ka pa ceļam tie piestās Alžīrijā vai Lībijā.
Ja Krievija nolems saglabāt bāzi, tai būs jāsūta liels papildspēku skaits, kas varētu aizņemt vairākas nedēļas.
Pagājušajā nedēļā islāmistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) vadītā nemiernieku alianse uzsāka ofensīvu Sīrijas ziemeļrietumos un nedēļas nogalē pārņēma kontroli pār Alepo, valsts otro lielāko pilsētu.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņojis par pretuzbrukumu uzbrūkošajiem spēkiem.
Nogalināti vismaz 267 nemiernieku grupējumu kaujinieki un 154 Sīrijas armijas karavīri un valdību atbalstošie kaujinieki.
Krievijas un Sīrijas valdības kara lidmašīnu veikto gaisa triecienu skaits gan Idlibā, gan Alepo sasniedzis 420.
Kara studiju institūta (ISW) analītiķi secinājuši, ka Krievija ir saskārusies ar grūtībām sniegt papildu atbalstu Asada režīmam kara Ukrainā dēļ.
Īsi pēc vardarbības eskalācijas Ukrainas militārais izlūkdienests ziņoja, ka krievu militārais kontingents Sīrijā ir atkāpies no vairākām lielajām valsts pilsētām, pametot militārās bāzes ar lieliem ieroču arsenāliem un militārās tehnikas un aprīkojuma krājumiem.
"Krievu situācija Sīrijā pasliktinās. Krievijas atbalstītā Asada režīma pretinieki aktīvi virzās uz valsts dienvidiem, pirmās kaujas pilsētvidē notika Hamas, Homsas un Susavas pilsētās," teikts Ukrainas izlūkdienesta ziņojumā.
Izlūkdienests norāda, ka kontingents aizbēdzis no Hamas un ticis evakuēts uz Hmeimimas gaisa spēku bāzi un krievu karavīru kaujas gars Sīrijā sarūk.
"Plānotā Krievijas karaspēka rotācija Sīrijā ir apturēta. Maskavas amatpersonas nolēmuši tur sūtīt "privātu militāru kompāniju" algotņus, tostarp, iespējams, no tā dēvētā Āfrikas korpusa, lai palīdzētu Asada režīmam," secināja izlūkdienesta amatpersonas.
Ukrainas Ārpolitikas un parlamentu sadarbības komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko Ukrainas ziņu aģentūrai "UNIAN" norādīja, ka notikumi Sīrijā varētu piespiest Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pārdalīt noteiktus spēkus vai resursus.
"Vladimirs Putins, iespējams, būs spiests glābt Bašaru al Asadu un viņa režīmu. Tāpēc pastāv liela varbūtība, ka Putinam būs jādod pat noteikti resursi vai spēku vienības. Un tas vājina viņa spējas koncentrēties uz Ukrainu," teica Merežko, piebilstot, ka Ukrainai šāds iznākums būtu pozitīvs.