Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

VIDEO Nacionālo veselības dienestu varētu pārveidot par fondu ar neatkarīgu padomi

Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns. Foto: Evija Trifanova/LETA

Veselības ministrija (VM) plāno reformēt Nacionālā veselības dienestu (NVD) un pārveidot to par fondu ar neatkarīgu padomi. Ministrijas ieskatā, tas atvieglotu naudas pārdali nozarē, jo nevajadzētu iet garo saskaņošanas procesu valdībā un Saeimā, katru reizi, kad jāpārvirza līdzekļi starp programmām. Veselības aprūpes organizāciju pārstāvji jau projekta izstrādes laikā teica, ka jārisina jautājums par papildu finansējumu nozarei, bet tas joprojām nav izdarīts, vēsta raidījums "Nekā personīga".

 

 

2011.gada vasarā premjera Valda Dombrovska otrais ministru kabinets izveidoja NVD. Tajā iekļāvās divas institūcijas – Veselības ekonomikas un Veselības norēķinu centrs. Politiķi sprieda, ka abas iestādes veic līdzīgas funkcijas, tāpēc tās jāapvieno.

Kopš dibināšanas NVD faktiski ir veselības maka turētājs. Pērn tas bija atbildīgs par vairāk nekā 1,5 miljardu eiro. Dienests slēdz pakalpojumu līgumus ar slimnīcām un poliklīnikām un uzrauga to izpildi. Tur sastāda arī kompensējamo zāļu sarakstu, institūcijai jāadministrē e-veselības sistēma.

Lai gan 2024.gadā veselība ir viena no labāk finansētajām nozarēm, naudas joprojām nepietiek. Šonedēļ slimnīcu biedrība paziņoja, ka slimnīcas sniegušas krietni vairāk pakalpojumu, nekā NVD prognozēja, tāpēc izveidojusies gandrīz 20 miljonu pārstrāde, no kuriem vairāk nekā 11 valsts nosegt nevar. Par to, ka pacientu būs daudz vairāk nekā plānā, dienests brīdināts jau gada sākumā.

NVD direktors Āris Kasparāns aicina visus sadarbības partnerus - gan slimnīcas, gan arī citas ārstniecības iestādes arī apzināties - tā ir tā iespēja. "Plāns ir zināms. Mēs maksājam 1/12 daļu pa mēnešiem."

Viņš piekrīt, ka jau gada sākumā slimnīcas teikušas, ka nepietiks līdzekļu, taču atkārtoti norāda, ka tās esot divas dažādas situācijas. "Mēs varam paņemt jebkuru rādītāju, salīdzināties ar Eiropu mums ir viens no mazākajiem finansējumiem veselības aprūpei. Tās ir kopējās valsts budžeta iespējas, kopējo prioritāšu jautājums."

NVD pakalpojumu apmaksai prognozējamo summu rēķina, balstoties uz datiem par iepriekšējiem gadiem. Katru mēnesi dienests pieskata līgumu izpildi un, ja vajag, pēc sešiem vai deviņiem mēnešiem līdzekļus pārdala. Taču tā var rīkoties tikai konkrētas budžeta programmas ietvaros. Lai paņemtu, piemēram, ambulatorajiem pakalpojumiem paredzēto naudu un pārliktu to uz neatliekamajiem, vajag Ministru kabineta un Saeimas apstiprinājumu.

Tas ir laikietilpīgs un birokrātisks process. Papildus slogs ir e-veselība. Šogad ministrija nolēma, ka sistēmu administrēšanu atdalīs, veidojot tam speciālu struktūru "Digitālās veselības centrs". Ministru kabinets izdeva attiecīgu rīkojumu. Ar to arī uzdeva ministrijai izstrādāt NVD reorganizācijas plānu.

Veselības ministrijā gatavs NVD reorganizācijas plāns. Lai gan to iecerēts pabeigt līdz 2026.gadam, sadarbības partneri norāda, ka izmaiņas varbūt tikai kosmētiskas, jo naudas paliks tikpat, cik iepriekš.

"Nekā personīga" rīcībā ir viens no darba grupas protokoliem, kurā piedāvā divus reorganizācijas scenārijus – mainīt likumus, saglabājot NVD, vai pilnībā aizstāt dienestu ar citu struktūru - fondu.

Primārais fonda mērķis ir mazināt birokrātiju. Projekts paredz, ka fonds pārņems visas NVD funkcijas. Kā praktiski iestāde darbosies un cik ļoti atšķirsies no dienesta, vēl pateikt nevar.

VM Valsts sekretāre Agnese Vaļuliene skaidro, ka šobrīd NVD par to, uz ko var gatavoties pakalpojumu sniedzējs, paziņo gada beigās, kas "normālam" komersantam, kas ir slimnīcas, kapitālsabiedrības, īsti neļauj sagatavoties nākamajam gadam pienācīgi.

Nosaukumu jaunveidojamajai struktūrai ministrija vēl nav izdomājusi. Bija piedāvājums to saukt par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, taču izsprieda, ka tas var mulsināt iedzīvotājus, tāpēc pagaidām jautājums atlikts.

Fonda darbu pārraudzītu padome. Tā arī lemtu par finansējumu un prioritārajiem pasākumiem. Padome arī varētu brīvi pārvizīt līdzekļus starp programmām bez saskaņošanas ar valdību un Saeimu. Tādā veidā iecerēts nodrošināt politiski neitrālu naudas sadali. Fonda darbībā iesaistītu arī sabiedrības grupas.

Neoficiāli raidījumam zināms, ka plānotais padomes sastāvs varētu būt astoņi cilvēki. Trīs ministri – veselības, labklājības un finanšu. Viens cilvēks padomē varētu būt arī no Saeimas. Četri pārstāvji būtu no nozari pārstāvošām organizācijām.

"Neesam izdomājuši sev Latvijai veidotu modeli, Igaunijā tas strādā. Tā politiskā neatkarība, protams, ir nosacīta. Igaunijas fondam arī ir padome, kur tāpat ir politiska līmeņa cilvēki, ministri padomē. Mēs esam piedāvājuši līdzīgu risinājumu, kas beigās iznāks, to mēs, protams, redzēsim, bet mūsu redzējums ir, lai šis fonds būtu ar vairāku atbildīgo ministriju pārraudzību," norāda Vaļuliene.

"Ar igauņiem mēs strādājam kā ar slimnīcu biedrību diezgan jau sen un mēs aptuveni zinām, kas notiek Igaunijā. Viņiem ir šāds neatkarīgs fonds. Bet viņš ir tiešām neatkarīgs, tur valsts pārstāvis vai politiskais pārstāvis ir tikai viens fonda vadībā," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Tikmēr Kasparāns norāda, ka NVD piedāvā lielāku nozares iesaisti. "Tad tiešām arī ar nozares dalībnieku, ko mēs redzam, ka tie pārstāvji ir gan no ārstniecības iestāžu puses, darbinieku puses, no pacientu būtiskākais puses un profesionāļu puses, tad kopā tomēr lemj […]," viņš saka.

Vaicāts par to, kas līdz šim dienestam ir traucējis jautāt nozares viedokli, izstrādājot budžeta plānu, viņš atzīst, ka ir jautāts un tiek darīts arī šobrīd. Tomēr viņš uzsver, ka medicīnas nozarē nnevar ieplānot 1. janvārī konkrētas saslimšanas konkrētos mēnešos, pakalpojumu grupās.

Ministrija cer, ka viens no fonda ieguvumiem būs stabila un pārredzama finanšu plūsma. Taču plāns neparedz izmaiņas tieši finansējumā - tas paliks kā līdz šim, kad līdzekļi nāk no valsts budžeta.

VM Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins informē, ka uz doto brīdi bez papildu finansējuma. Ministrija reorganizējot finansējuma pārvaldības sistēmu. Tas nozīmē jaunus finansējuma sadalīšanas principus, jaunu lēmumpieņemšanas struktūru, jaunu kopumā pārvaldības struktūru

"Mēs saprotam, ka gan politiski, gan arī laika ziņā līdz Saeima līdz šī sasaukuma nevaram uztaisīt tādas milzīgas pārmaiņas. Tāpēc mēs sākam ar NVD reorganizāciju. Identificēsim, kā mums nav. Nebūs to divu grozu, kas bija līdz šim likumā un jāsaprot, kā mēs turpināsim to finansējumu nākotnē," skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Vadošajām partijām domas dalās. Ar plānu partneri vēl nav iepazīstināti. Progresīvie uzskata, ka šai valdībai fonds ir jāizveido. Viņi ir gatavi atbalstīt reorganizāciju pat bez papildu naudas.

"Parasti jau ir tā, ka ministrijas sagatavo kaut kādu diezgan skaidru redzējumu un tad nāk un piedāvā to partneriem. […] Šobrīd šādas diskusijas nav bijušas," atzīst ZZS Frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

"Patiesībā šajā brīdī tas lielākais jautājums ir Finanšu ministrijas un Jaunās Vienotības pusē – kāda veida mehānismu viņi atrastu, lai attiecīgi šis fonds varētu darboties," saka "Progresīvie" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Nākamnedēļ Saeimā pieņems 2025.gada valsts budžetu, kur veselībai ierēķināti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro. Tas ir par aptuveni 300 miljoniem vairāk nekā šogad. Gandrīz trīs miljoni paredzēti e-veselības nodalīšanai. Cik maksās dienesta pārveidošana par fondu un no kurām programmām naudu ņems – ministrija vēl nav rēķinājusi.

"Tās ir nākotnes aplēses, kad mēs nonāksim tieši…kad būs pieņemts tas konceptuālais lēmums, ka mēs ejam šo virzienu, tad attiecīgi būs veikti aprēķini un aplēses par to, kā būs nepieciešams pārstrukturēt," saka Kņigins.

Dienesta reorganizācija iet roku rokā ar plānotajiem likuma grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā līdz nākamā gada martam.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu