Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parlamenta budžetu vērtē kā samērīgu, jo gana daudz esot darīts, lai meklētu arī iespējas ietaupīt. Tiesa, ietaupījumi nav faktiska atteikšanās no kaut kā.
Piemēram, deputātu kompensācijām par transportu un īri no sākotnēji plānotajiem gandrīz 570 tūkstošiem eiro ietaupīs vien 47 tūkstošus eiro, kuri tāpat netiktu izlietoti. Tāpat plānots 18,5 amata vietu samazinājums Saeimā, bet tas lielākoties saistīts ar jau šogad un pērn veiktajām optimizācijām.
Turpretī, piemēram, ārštata darbinieku algošanai un līgumdarbiem paredzētais budžets, līdzīgi kā šogad, arī nākamgad pieaugs no 67 tūkstošiem līdz 93 tūkstošiem. Tāpat kā, izmantojot atļautos 2,6 % griestus, par 110 eiro (no 4220 līdz 4330 eiro) pieaugs deputātu algas. To iesaldēšanu Saeimā neatbalstīja un arī mazāku palielinājumu par 2,6% neizskatīja.
Saeima savu budžetu plāno pati. Iespēju, ka to ik pa laikam varētu vērtēt Valsts kontrole, deputātu vairākums šomēnes plenārsēdē noraidīja. To rosināja koalīcijā esošā frakcija “Progresīvie” un atbalstīja opozīcijā esošie “Stabilitātei!” un “Latvijai pirmajā vietā”. Bet pārējie vai nu balsoja pret vai atturējās, lai gan pirms tam atbildīgajā komisijā šim priekšlikumam bija atbalsts. Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) atzīst, ka plenārsēdes balsojums tādēļ bijis pārsteigums. “Mēs esam viena no nedaudzajām valstīm, kur likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei – tieši lietderības aspektā. Jo, protams, Saeimas budžetu vērtē revidenti, auditori, vai atbilst finanšu plāniem, normatīvajam regulējumam, un, es pieņemu, ka tur viss ir kārtībā. Bet cita lieta ir vērtēt lietderību,” norādīja Ābrama.