Protesti Gruzijā noslēgsies vai nu ar to, ka opozīcija iegūst institucionālu spēku, vai arī valdošajai partijai "Gruzijas sapņi" "pseidosarunu ceļā", tai skaitā ar Krievijas palīdzību, izdosies nomierināt protestētājus, prognozē politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.
Politologs: Protesti Gruzijā var beigties divējādi
Vērtējot Gruzijā notiekošos protestus pret valdības lēmumu apturēt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), politologs aģentūrai LETA sacīja, ka jāņem vērā, vai opozīcijai izdosies atrast kādu līderi un konsolidācijas punktu, un vai tā būs Gruzijas esošā prezidente Salome Zurasbišvili.
Daukšts viņas izredzes patlaban vērtē kā "ļoti, ļoti šaubīgas", jo Zurasbišvili mēģina kļūt arī par protestu vadītāju un opozīcijas līderi. Tikmēr opozīcija patlaban mēģina radīt "vienotu, konsolidētu Maidana tipa darbību, pret ko daudzi Gruzijā iebilst". Tāpat opozīcijā novērojama iekšpolitiska konkurence retorikā, viņš sacīja.
"Šī retorika bieži vien nomāc īsto, revolucionāro vai organizatorisko darbu, un šī retorika bieži vien ir vērsta nevis uz konsolidāciju, bet uz šķelšanos," sprieda eksperts.
Zurasbišvili ir ne tikai jākļūst vienlaicīgi tautā mīlētai un atbalstītai opozicionāri noskaņotai prezidentei, apvienojot konservatīvi un liberāli noskaņotās sabiedrības grupas, bet arī jānoturas pret Gruzijā valdošo partiju "Gruzijas sapnis" un tās neoficiālo līderi miljardieri Bidzinu Ivanišvili, uzskata eksperts.
Politologs pieminēja bijušo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. Viņš, esot pie varas, "sasēdināja cietumā likumīgos zagļus", kas bija "cieši saistīti ar Krieviju". Pēc Ivanišvili nākšanas pie varas liela daļa apcietināto tika atbrīvoti un atgriezās pie noziedzīgā rūpala.
"Manuprāt, šis arī ir ietekmīgs spēks, jo tur ir nauda, iebiedēšana, tur ir daudzas problēmas, kuras rodas liberālajai opozīcijai un proeiropiski noskaņotajiem spēkiem," sprieda politologs, piebilstot, ka tas vēl prasa dziļāku analīzi.
Viņš arī sacīja, ka Ivanišvili gaida, kā attīstīsies notikumi Gruzijas separātiskajā Abhāzijas reģionā, piebilstot, ka aptuveni 60 000 gruzīnu deportācija no teritorijas "ir gruzīnu nacionālā sāpe" un "šī problemātika obligāti būs dienaskārtībā".
Prezidentei decembrī beidzas pilnvaru termiņš, un pastāv jautājums, vai pret viņu nevērsīsies "tā teikt, konkurenti", kuri ir šajā Gruzijas sašķeltajā sabiedrībā", izteicās eksperts, vērtējot Zurasbišvili paziņojumu par neatkāpšanos no prezidenta amata līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.
Daukšts norādīja, ka līderi, kurš varētu personificēt un institucionalizēt protestus pret "Ivanišvili grupējumu", vēlas redzēt arī inteliģences pārstāvji.
"Vai no opozicionāru paziņojumiem veidosies kāda praktiski politiska darbība, man ir grūti spriest, bet man liekas, ka tas ir ceļš, pa kuru varētu virzīties opozicionāru darbība," sprieda eksperts.
Kā vēstīts, protestētāji Gruzijā trešo nakti pēc kārtas pulcējās demonstrācijās pret valdības lēmumu apturēt sarunas par iestāšanos ES.
Līdzīgi kā iepriekšējās naktīs turpinājās protestētāju un drošības spēku sadursmes. Specvienības sāka demonstrantu izklīdināšanu, izmantojot ūdensmetējus un dūmu bumbas, uz ko protestētāji reaģē ar pirotehniku.
Prorietumnieciski noskaņotā prezidente Zurasbišvili sestdien ziņu aģentūrai AP teica, ka valsts kļūst par "gandrīz Krieviju" un valdošā partija "Gruzijas sapnis" kontrolē lielāko daļu valsts institūciju.
"Mēs esam redzējuši, ka valstī, kurā mums vairs nav neatkarīgu institūciju - ne tiesu, ne centrālās bankas, ne, protams, parlamenta," viņa teica. "Mēs aizvien straujāk virzāmies uz gandrīz Krievijas modeli," atzina Gruzijas prezidente.
Zurabišvili noraidīja arī Gruzijas premjerministra Iraklija Kobahidzes paziņojumu, ka protesti ir "vardarbīgas demonstrācijas". Sestdien izplatītajā paziņojumā viņš apgalvoja, ka Tbilisi joprojām ir apņēmības pilna veicināt integrāciju Eiropā. Tomēr viņš sacīja, ka nenoteiktas "ārvalstu struktūras" vēlas Gruzijas "ukrainizāciju" ar "Maidana stila scenāriju", atsaucoties uz Ukrainas 2014.gada Maidana revolūciju.
"Mēs nepieprasām revolūciju. Mēs pieprasām jaunas vēlēšanas, bet tādos apstākļos, kas nodrošinās, ka tautas griba netiks atkal sagrozīta vai nozagta," sacīja Zurabišvili. "Gruzija vienmēr ir pretojusies Krievijas ietekmei, un tā nepiekritīs, ka tiek nozagts tās balsojums un nozagts tās liktenis," uzsvēra prezidente.
Protesti pret ES iestāšanās sarunu apturēšanu sākās ceturtdien, kad Gruzijas premjerministrs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", taču opozīcijas partijas un Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu. Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu.