"Saskaņas" kongresā neizskan skaidra nostāja par iespēju startam vēlēšanās apvienoties ar kādu politisko spēku

Eiroparlamentārietis Nils Ušakovs, kurš kongresā no partijas līdzpriekšēdētāja tika ievēlēts par tās Domes priekšsēdētāju, atzina, ka viņam patlaban nav atbildes uz jautājumu par to, vai "Saskaņai" gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās būtu nepieciešams piedalīties vienai pašai vai veidot kādas apvienības vai partnerības.

"Mums priekšā būs divarpus mēneši - ja parādīsies iespēja piedāvāt jūsu izskatīšanai risinājumu, ka mēs varētu ar kādu citu politisko spēku iet kopā, mēs par to runāsim," sacīja Ušakovs.

Viņš norādīja, ka viņam nav pārliecības par to, vai izdosies vai neizdosies atrast šādu risinājumu, kā arī pārliecināt vairākumu partijas biedru, ka kāds no risinājumiem var būt atbalstāms.

Vienlaikus Ušakovs sacīja, ka viņa ieskatā politķiem vajadzētu atmest malā kādas personiskās nianses vai vecos konfliktus un nedomāt par to, "kurš ko un par kuru ir pateicis pirms desmit gadiem".

"Es personisku uzskatu, ka politiskā konsolidācija ir nepieciešama," pauda Ušakovs, norādot, ka, viņaprāt, "Saskaņas" vēlētājiem ārkārtīgi nepatīk sadrumstalotība un ka politķi savā starpā kašķējas.

Reizē politķis uzsvēra, ka šāda mēroga lēmums būs partijas kopīgais lēmums, ko jaunievēlētā valde vai nu būs spējīga piedāvāt partijas locekļiem apspriešanai vai, "ja nesanāks, tad arī nebūs ko apspriest."

"Konsolidācija ir ārkārtīgi svarīga un es to atbalstu, un pie tā ir jāstrādā, bet vienlaicīgi mums ir jāpatur prātā, ka konsolidācija nevar notikt uz principālu vērtību rēķina, arī tajā skaitā, runājot par to, kas saistās ar mūsu pozīciju par karu Ukrainā," sacīja Ušakovs, norādot, ka to arī vajadzēšot visādos formātos ņemt vērā.

Viņš aicināja "Saskaņas" biedrus izteikt savu viedokli, preferences, prioritātes, debatēt par to, vai partijai vajadzētu vai nevajadzētu "iet kopā ar kādu citu". Viņš norādīja, ka, ļoti iespējams, nepietikšot ar vienu Rīgas konferenci, lai varētu to visu izrunāt.

Savukārt bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele, kas kongresā tika ievēlēta par priekšsēdētāja vietnieci, norādīja, ka šajā kongresā netiks lemts par iespējamu bloķēšanos vai kopīgiem sarakstiem ar citiem politiskajiem svētkiem, jo, kā norādīja Ločmele, katrā pašvaldībā šis process būs atšķirīgs.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šie lēmumi netiks pieņemti slepenībā vai bez diskusijām partijas biedru vidū. "Un tas būs jaunās valdes uzdevums," pauda Ločmele.

Otrs jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas domnieks Konstantīns Čekušins norādīja, ka, viņaprāt, jautājums par "kādām apvienībām vai kādām citām formām" būšot nopietna diskusija.

Čekušins pauda uzskatu, ka, viņaprāt, esošā valde ir spējīga panākt rezultātu, izvēlēties ceļu bez emocijām, ceļu, kas palīdzēs saglabāt "Saskaņu" politikā un aizsargāt tās vēlētājus.

Jau ziņots, ka partija "Saskaņa" sestdien kongresā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja tās ilggadējo līderi, kādreizējo Saeimas deputātu Jāni Urbanoviču, kurš 2023.gadā, uzņemoties atbildību par partijas zaudējumu Saeimas vēlēšanās, partijas vadību atstāja.

Par Urbanoviča vietniekiem ievēlēta bijusī Saeimas deputāte Ločmele un Rīgas domnieks Čekušins. Savukārt eiroparlamentārietis Ušakovs iecelts par partijas domes priekšsēdētāju, saglabājot vietu arī partijas valdē.

Tādējādi partija atteikusies no iepriekšējā kongresā mainītā pārvaldības modeļa. Toreiz viena partijas priekšsēdētāja vietā tika nolemts izraudzīties trīs līdzpriekšsēdētājus. Šajos amatos toreiz tika apstiprināti Ušakovs, Ločmele un Rīgas domnieks Andris Morozovs.

Partija šodien kongresā arī grozīja tās statūtus, samazinot tās valdes locekļu skaitu no 19 uz 15, kā arī lēma, ka turpmāk visi balsojumi būs atklāti.

Valdē ievēlēti arī Valērijs Agešins, Sandris Bergmanis, Andrejs Bondarevs, Irina Dolgova, Viktors Jasiņavičs, Modris Karpovs, Andrejs Morozovs, Ivans Ribakovs, Gunta Šagbazjana, Aleksands Vasiļjevs, Anna Vladova.

Kā ziņots, partiju "Saskaņa" un "Stabilitātei" sadarbība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši Rīgā, nav izslēgta, noskaidroja aģentūra LETA.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās vismaz daļas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvniecības Saeimā vietu ieņēma "Stabilitātei", kamēr "Saskaņa" no mandātiem bagātākās partijas pārtapa par tādu, kas pat netika pāri 5% barjerai ievēlēšanai Saeimā. Būtiskākā vismaz publiskajā retorikā redzamā atšķirība ir bijusi partiju nostāja saistībā ar karu Ukrainā - "Saskaņa" tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja, taču "Stabilitātei" no konkrētas pozīcijas izvairās joprojām. Būtiski atšķiras arī šo partiju redzējums par Eiropas Savienības nozīmi un lomu. Tomēr, tuvojoties vietējā līmeņa vēlēšanām, netiek izslēgta iespēja, ka politiskie spēki varētu vai nu startēt kopā, vai arī sadarboties pēc ievēlēšanas Rīgas domē.