Tramps un pretrunīgi vērtētais "Projekts 2025"

"Projekts 2025" paredz pilnīgu ASV izpildvaras reformēšanu, kas būtu veicama Trampa otrās prezidentūras laikā. Tostarp vairāk nekā 900 lapaspuses biezais dokuments iesaka atsevišķas valdības iestādes pilnībā likvidēt. To vidū ir Izglītības ministrija un Iekšzemes drošības ministrija, kas tika izveidota pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem. "Projekta 2025" autori iesaka daudzos amatos, kurus šobrīd ieņem karjeras civildienesta ierēdņi, nozīmēt politiskas personas.

Daudzi no šiem priekšlikumiem sabalsojas ar Trampa iecerēm, piemēram, ieceres atteikties no klimata pārmaiņas ierobežojošiem pasākumiem un palielināt fosilās enerģijas ražošanu, likvidēt Izglītības ministriju, aizliegt "kritiskās rasu teorijas" pasniegšanu mācību iestādēs, atmest centienus paplašināt transdzimuma personu tiesības, sākt nelegālo imigrantu masveida izraidīšanu un izstāties no starptautiskajām organizācijām, kas neatbilst ASV interesēm.

Tomēr daļa "Projekta 2025" ieteikumu pārspēj Trampa piedāvātās pārmaiņas. Dokuments, piemēram, mudina aizliegt pornogrāfiju, atteikties no studiju aizdevumu dzēšanas, ieviest vienotu nodokļu pamatlikmi un reformēt Federālo rezervju sistēmu, atsakoties no monetārā sistēmas centralizētas kontroles vai atgriežoties pie zelta standarta. Projekta autori iesaka aizliegt "TikTok" un ierobežot abortus federālā līmenī, kas ir pretrunā ar Trampa pausto atbalstu "TikTok" un solījumu abortu jautājumu atstāt štatu ziņā.

Arī "Projektam 2025" pietuvinātas personas pašas atzinušas, ka Tramps, domājams, nepieņems viņu ieteikumus pilnībā. "Nekad nav bijis pareizi apgalvot, ka "Projekts 2025" ir Trampa programma," norādījis libertāņu domnīcas "Katona institūts" veselības politikas nodaļas direktors Maikls Kanons. "Taču nenoliedzami viņš ir labvēlīgs pret atsevišķām "Projekta 2025" daļām, īpaši pret tām, kas rada īpašu satraukumu, pret represīvajām daļām, piemēram, imigrācijas ierobežojumiem." Tajā pašā laikā sadaļa par tirdzniecību satur argumentus par labu gan brīvajai tirdzniecībai, gan protekcionisma politikai, atspoguļojot dziļo plaisu republikāņu rindās šajā jautājumā. "Ņemiet vērā, ka "Heritage" atvēl 30 lapaspuses brīvās tirdzniecības aizstāvībai," norāda Kanons. "Tādējādi te ir arī lietas, kas Trampam nepatīk un kuras viņš nekad nedarīs."

Demokrāti priekšvēlēšanu laikā daudzkārt pievērsa uzmanību "Projektam 2025", apgalvojot, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc būtu jābalso pret Trampu. ""Projekts 2025" ir Donalda Trampa [kustības] MAGA (Make America Great Again - Padarīsim Ameriku atkal varenu) sabiedroto republikāņu plāns, kā nodot Trampam lielāku varu pār jūsu dzīvēm, sagraut varu dalīšanas principu un viņa uzvaras gadījumā koncentrēt varu Ovālajā kabinetā," vēl pirms viņa nomaiņas ar Kamalu Herisu apgalvoja līdzšinējā prezidenta Džo Baidena kampaņas štābs. Demokrāti centās Trampu saistīt ar daudzām galēji radikālajām idejām, kas izklāstītas dokumentā, un jūlijā viņš jutās spiests paziņot, ka viņam nav ne jausmas, kas ir tā autori, un ka viņam ar tiem nav nekāda sakara. Savukārt, viņa kampaņas vadītājs Kriss Lasivita steidza apliecināt, ka "Projekta 2025" autori tiks izslēgti no nākamās administrācijas iespējamo darbinieku saraksta.

Tramps kā primāts

Tomēr vairāku "Projekta 2025" autoru izraudzīšana dažādiem amatiem nākamajā Trampa administrācijā vairojusi demokrātu paniku un pārmetumus no to puses, ka Trampa ievēlēšana valdības grožus nodevusi viņa kustības konservatīvajam spārnam, kas gadiem sapņojis par varas koncentrāciju prezidenta administrācijas rokās, lai uzspiestu visai Amerikas sabiedrībai krasu pavērsienu labējā virzienā.

Tajā pašā laikā Tramps un viņa līdzgaitnieki uzsver, ka viņš saņēmis vēlētāju mandātu Vašingtonas "iztīrīšanai", taču uzstāj, ka par konkrētiem pasākumiem lems vienīgi jaunievēlētais prezidents. "Prezidentam nekad nav bijis nekāda sakara ar "Projektu 2025"," joprojām uzsver viņa kampaņas preses sekretāre Karolīna Līvita. "Visi, kas izraudzīti un nozīmēti prezidenta Trampa kabinetam, ir no visas sirds uzticīgi prezidenta Trampa dienaskārtībai, nevis kādu ārpusēju grupu dienaskārtībai."

Tomēr vērts aplūkot, kādu ietekmi uz Trampa otro prezidentūras termiņu varētu atstāt viņa izraudzītie līdzgaitnieki.

Terminators Vāts

Prezidenta administrācijas Budžeta vadības biroja direktora amatu Vāts ieņēma jau Trampa pirmās prezidentūras laikā, taču, lai atkal iesēstos šajā krēslā, nepieciešams Senāta apstiprinājums. Viņa darba pienākumos ietilps gan prezidenta pieprasītā budžeta projekta sagatavošana, gan vispārējā Baltā nama politikas īstenošanas uzraudzība visās valdības iestādēs. Jau tagad šis amats ir ietekmīgs, taču Vāts kā tās "Projekta 2025" sadaļas autors, kurā apskatītas prezidenta pilnvaras, vēlas, lai Budžeta vadības biroja direktora rokās tiktu nodots vairāk tiešās varas. OMB "direktoram savs amats jāuzlūko kā labākais, visaptverošākais prezidenta gribas pietuvinājums", raksta Vāts. OMB ir "prezidenta gaisa satiksmes dispečeru dienests", un tam jābūt "iesaistītam visos Baltā nama politiskas procesa aspektos". Tam "jābūt pietiekami ietekmīgam, lai pārvarētu [politiku] īstenojošo iestāžu birokrātiju", uzsver Vāts.

Tramps, paziņojot par viņa izraudzīšanos, neiegrima tādos detalizētos spriedelējumos, taču ļāva noprast, ka Vāts būs pilnvarots agresīvai rīcībai. Viņš "precīzi zina, kā demontēt "dziļo valsti"," norādīja jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka tas dos iespēju atjaunot "fiskālo saprātu". Savukārt, pats Vāts Trampa bijušā padomnieka Stīva Banona raidierakstā "War Room" atzinis, ka "mums neizdosies glābt savu valsti bez nelielas konfrontācijas".

Iecere par federālās varas koncentrēšanu prezidenta rokās caurstrāvo gan "Projektu 2025", gan Trampa priekšvēlēšanu programmu. Vāta vīzija ir īpaši zīmīga, ja ņem vērā Trampa piedāvājumu krasi palielināt prezidenta kontroli pār federālo iestāžu darbiniekiem un valdības iestāžu tēriņiem. Šīs idejas sabalsojas ar lēmumu vēl neeksistējošā "Valdības efektivitātes departamenta" vadību uzticēt miljardierim Īlonam Maskam un riska kapitālistam Vivekam Ramasvami.

Jau savas pirmās prezidentūras laikā Tramps reformēja federālo civildienestu, tūkstošiem federālo ierēdņu, kas baudīja savu darbavietu aizsardzību neatkarīgi no administrāciju maiņām, pārdefinējot par politiski nozīmētām personām un tādējādi atvieglojot to atlaišanu no darba un aizstāšanu ar sev lojāliem ielikteņiem. Prezidents Baidens atcēla Trampa ieviestās pārmaiņas, un šobrīd no aptuveni diviem miljoniem federālās valdības darbinieku tikai apmēram 4000 tiek uzskatīti par politiski nozīmētiem, taču jaunievēlētais prezidents var atkal atjaunot kārtību, kāda tika ieviesta viņa iepriekšējās prezidentūras laikā.

Tikmēr Masks un Ramasvami var atgriezties pie aizmirstās konstitucionālās teorijas, ka patiesais federālo tēriņu uzraugs ir prezidents, nevis Kongress. Savā priekšvēlēšanu programmā "Agenda 47" Tramps paudis atbalstu tā dēvētajai aizsprosta teorijai, saskaņā ar kuru Kongress, apstiprinot finansējuma likumus, nosaka vienīgi izdevumu griestus, nevis to "grīdu", tas ir, prezidents var vienkārši pieņemt lēmumu netērēt naudu kam tādam, ko uzskata par nelietderīgu. Lai gan "Projektā 2025" Vāts "aizsprosta teoriju" nemin, viņš uzsver, ka prezidentam jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai pakļautu federālo valdību fiskālajai disciplīnai.

Taču Trampa lēmums izraudzīties Vātu izsaucis tūlītēju nosodījumu no demokrātu puses. "Rass Vāts ir galēji labējs ideologs, kas centās pārkāpt likumu, lai dotu prezidentam Trampam vienpusēju varu, kādas tam nav, neievērot Kongresa pieņemtos lēmumus par izdevumiem, kas cīnījās un atkal cīnīsies, lai dotu Trampam iespēju atlaist desmitus tūkstošus civildienesta ierēdņu," norādījusi Senāta Budžeta komitejas līdzšinējā priekšsēdētāja Petija Marija.

Homans un Millers robežu sardzē

Tramps, iebilstot pret "Projektu 2025", vienmēr noklusējis tā pārklāšanos ar savu programmu imigrācijas jautājumos. Abi dokumenti iestājas par viņa prezidentūras laikā noteikto imigrācijas ierobežojumu atjaunošanu. "Projekts 2025" satur virkni detalizētu priekšlikumu par imigrācijas likumu grozījumiem, izpildvaras normatīvajiem aktiem un līgumiem ar citām valstīm, kuru mērķis ir samazināt nelegālo imigrantu skaitu.

Millers ir viens no ilggadējākajiem Trampa padomniekiem un faktiskais autors daudzām no viņa idejām imigrācijas jautājumā, tostarp par vērienīgāko nelegālo imigrantu izraidīšanas operāciju ASV vēsturē, ko viņš iecerējis sākt tūlīt pēc stāšanās amatā. Milleram piedāvātais amats neprasa apstiprināšanu Senātā, un viņš būs viens no jaunievēlētā prezidenta līdzstrādnieku tuvākā loka.

"Amerika ir priekš amerikāņiem un vienīgi amerikāņiem," vienā no Trampa priekšvēlēšanu mītiņiem uzsvēra Millers, kura vadītā nevalstiskā organizācija "America First Legal", ko viņš dibinājis kā pretsvaru Amerikas Pilsonisko brīvību savienībai (ACLU), bija reģistrēta kā viena no "Projekta 2025" konsultatīvajām organizācijām, kamēr pats Millers nelūdza to no saraksta svītrot, jo tas piesaistot negatīvu uzmanību.

Savukārt Homans, viens no "Projekta 2025" līdzautoriem, Trampa pirmās prezidentūras laikā pildīja Imigrācijas un muitas dienesta direktora pienākumus, un demokrāti viņam pārmet, ka tieši viņš esot atbildīgs par "ģimeņu šķiršanas politiku". Iepriekš runājot par Trampa otro prezidentūru, Homans brīdinājis: "Ja jūs šeit (ASV) atrodaties nelegāli, prātīgāk ir piesargāties."

"Projekta 2025" autori CIP un FCC vadībā

Džons Ratklifs, viens no Trampa pirmās prezidentūras nacionālās izlūkošanas direktoriem, kas tagad izraudzīts Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora amatā, arī bijis iesaistīts "Projekta 2025" tapšanā. Taču dokumenta sadaļu par ASV izlūkdienestiem sarakstījis Dastins Kārmaks, kādreizējais Ratklifa kancelejas vadītājs Trampa pirmās prezidentūras laikā. Atspoguļojot Ratklifa un Trampa nostāju, Kārmaks apgalvo, ka izlūkdienesti darbojoties pārāk piesardzīgi. Ratklifs, tāpat kā Kārmaks, ir īpaši agresīvi noskaņots pret Ķīnu, un visā "Projekta 2025" tekstā Pekina atainota kā ASV sāncense, kam nedrīkst uzticēties.

Arī Brendans Kārs, ietekmīgākais republikāņu pārstāvis Federālajā sakaru komisijā (FCC), kas tagad izraudzīts par tās vadītāju, sarakstījis vienu no "Projekta 2025" sadaļām. Viņš norādījis, ka FCC jāvēršas pret "draudiem individuālajai brīvībai, ko rada uzņēmumi, kas ļaunprātīgi izmanto savas dominējošās pozīcijas tirgū(..) un mēģina padzīt no digitālās agoras atšķirīgus politiskos viedokļus".

Kārs pieprasījis stingrāk kontrolēt tādu sociālo vietņu caurskatāmību kā "Facebook" un "YouTube" un dot to lietotājiem plašākas pilnvaras pašiem izraudzīties vai neizraudzīties satura filtrus un tā dēvētos faktu pārbaudītājus. Vienlaikus viņš uzskata, ka uzņēmumi, kam pieder sociālās saziņas vietnes, jābūt juridiski atbildīgiem par to saturu. Kārs arī aicinājis aizliegt "TikTok", kam Tramps gan nepiekrīt.

FCC pilnvarās ir arī raidorganizāciju darbības regulācija, un Tramps ir ļāvis noprast, ka viņa mērķis ir palielināt Baltā nama ietekmi pār Kāram uzticēto komisiju, lai, iespējams, sodītu tos televīzijas kanālus, kas pirms viņa ievēlēšanas Trampu pasniegušas krasi negatīvā gaismā.

Tomēr gan Ratklifam, gan Kāram, lai ieņemtu piedāvātos amatus, būs nepieciešama Senāta piekrišana. Jāatgādina, ka Kārs ir ilggadējs FCC loceklis. Viņu darbībai komisijā iepriekš izvirzījis gan Tramps, gan Baidens, un viņa kandidatūra jau trīskārt Senātā tikusi vienbalsīgi atbalstīta.

Dīvaiņi no pretējā flanga

Līdztekus "Projekta 2025" autoriem, tādiem jaunpienācējiem konservatīvo nometnē kā Masks un Ramasvami, kā arī vairāk tradicionālām nominācijām Tramps savā nākamajā administrācijā pieaicinājis arī pāris odiozas personas, kas vēl nesen bija atrodamas demokrātu rindās.

Iespējams, pati odiozākā no līdz šim izsludinātajām Trampa izvēlēm ir Tulsi Gabarda, kura izraudzīta nacionālās izlūkošanas direktora amatam. Viņai paredzēts uzticēt pārraudzīt 18 ASV izlūkdienestu, tajā skaitā CIP un Nacionālās drošības pārvaldes (NSA), darbu, lai gan bijušajai Nacionālās gvardes pulkvežleitnantei un kongresmenei līdz šim nav bijis nekāda sakara ar izlūkošanu.

Taču viņas atbilstību piedāvātajam amatam vēl vairāk nekā pieredzes trūkums liek apšaubīt visai dīvainā politiķes līdzšinējā darbošanās. 2017.gadā viņa devās slepenā četru dienu vizītē uz Sīriju, kur tikās ar diktatoru Bašaru al Asadu. Pēc tam viņa pretēji oficiālajam toreizējās Trampa administrācijas viedoklim tika paudusi "skepsi", ka Asada režīms ir pielietojis pret nemierniekiem ķīmiskos ieročus. Kad viņa 2019.gadā piedalījās demokrātu priekšvēlēšanās, pretendējot uz startu 2020.gada prezidenta vēlēšanās, viņa atteicās Asadu saukt par kara noziedznieku, bet uz jautājumu, vai viņa ievēlēšanas gadījumā uzticēsies pašas valsts izlūkdienestiem, Gabarda vispār atteicās atbildēt.

Viņa arī tik bieži parādījusies Krievijas valsts televīzijas kanālos, ka Kremļa propagandas rupori viņu, labsirdīgi jokojot, sākuši dēvēt par "krievu aģenti". Cita starpā viņa arī atkārtojusi diktatora Vladimira Putina absurdos apgalvojumus, ka Krievija bijusi spiesta iebrukt Ukrainā, lai sevi pasargātu no bioloģiskajiem ieročiem, ko ukraiņi izstrādājot ASV finansētajās slepenajās laboratorijās. Šogad ASV Transporta drošības pārvalde Gabardu iekļāva uzraugāmo personu sarakstā, jo viņas ārvalstu ceļojumi un ārvalstu kontakti pievērsa attiecīgo datorprogrammu uzmanību.

Gabarda ir tik kliedzoši nepiemērota piedāvātajam amatam, ka izskan pieņēmumi par viņas viltus nominēšanu, jo Senāts pēc šādas kandidatūras atraidīšanas būs gatavs apstiprināt jebkuru citu Trampa izvēli.

Plašu neizpratni izsaukusi arī Roberta Kenedija juniora izraudzīšanās veselības ministra amatam. Kenedijs vēl līdz 2023.gadam atradās Demokrātiskajā partijā, tad kļuva par neatkarīgo, bet šogad visbeidzot pārkvalificējās par libertāni. Intervijā Nacionālajam sabiedriskajam radio (NPR) Kenedijs norādījis, ka Tramps viņam esot izvirzījis trīs uzdevumus - izskaust korupciju veselības aprūpē, atjaunot veselības aprūpes iestādēs paļaušanos uz "pierādījumos balstītu zinātni un medicīnu", kā arī "izbeigt hronisko saslimšanu epidēmiju".

Tikmēr daudzi medicīnas eksperti pauduši satraukumu par viņa nominēšanu, ņemot vērā Kenedija uzskatus par vakcīnām un citiem veselības jautājumiem. Lai gan pats Kenedijs noliedzis, ka viņš būtu tā dēvētais antivakseris, un apgalvojis, ka viņš pats un viņa bērni esot vakcinēti un ka viņu satraucot vien "vakcīnu drošības" aspekti, Kenedijs ir "antivakseru" organizācijas "Bērnu veselības aizsardzība" dibinātājs un priekšsēdētājs. Lai gan Kenedijam pašam nav nekādas medicīniskas izglītības, viņš izplata, piemēram, apgalvojumus, ka vakcīnas izsauc autismu. Taču šī 1998.gadā izstrādātā britu ārsta Endjū Veikfīlda teorija sen ir diskreditēta. Kenedijs pazīstams arī kā dažādu sazvērestību teoriju izplatītājs.

Tomēr, kā norāda tīmekļa izdevuma "Politico" žurnāliste Meridita Makgrova, neskatoties uz atsevišķām šokējošām Trampa izvēlēm, izraugoties savas pārejas komandas locekļus, starp nākamās administrācijas pārstāvjiem ir pārsteidzoši daudz jau pazīstamu seju un vērojama skaidra pēctecība ar viņa pirmo prezidentūru. Viņaprāt, galvenā atšķirība starp 2016. un 2024.gadu ir apstāklis, ka Tramps tagad zina, kā tas darbojas, un ļaudis ap viņu zina, kā darbojas valdība un kā var panākt iecerēto. Tramps tagad labāk apzinās, kuru uzaicināt un kādas sviras izmantot, lai šoreiz savu programmu īstenotu.