Piemēram, Ukrainā 2013.gadā prezidenta Viktora Janukoviča lēmums pārorientēties no kursa uz Eiropu Krievijas virzienā izraisīja tā sauktos Maidana nemierus, kas noveda pie prokrieviskā prezidenta bēgšanas uz Krieviju.
Kapustāns uzskata, ka Gruzijas premjers savā paziņojumā izmantoja viltīgu paņēmienu, proti, viņš pateica, ka sarunas līdz 2028.gadam nenotiks, taču 2028.gadā Gruzija būs sagatavojusies, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar mērķi pievienoties ES 2030.gadā. Kapustāns uzsvēra, ka divu gadu laikā iestāties blokā nav iespējams, un Gruzijas premjera teiktais ir klaja nepatiesība, jo jaunajām kandidātvalstīm iestāšanās ES ir daudz lēnāka.
Eksperts norādīja, ka "Gruzijas sapnis" ir tuvinājies Krievijai, lai gan nevar teikt, ka partija būtu pilnībā par Krieviju, jo Gruzijas konstitūcijā ir ierakstīts, ka valsts mērķis ir iestāties ES, turklāt 80% gruzīnu to atbalsta, taču aizvadītās Gruzijas parlamenta vēlēšanas parāda pavisam citu ainu.
Kapustāns pieminēja, ka "Gruzijas sapnis" ir panācis, ka pieņem ārzemju aģentu likumu, kas atgādina to, kuru iepriekš pieņēma Krievija. Arī tas esot nodrošinājis partijai labus panākumus vēlēšanās. Viņš piekrita Rietumu novērotāju sacītajam, ka vēlēšanās notika krāpšanās, un ir ticami, ka "Gruzijas sapnis" patiesībā ir saņēmis mazāk nekā 53% balsu.
Tāpat viņš norādīja, ka Gruzija nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju, tieši otrādi - Gruzija ļoti aktīvi tirgojas ar Krieviju, kas finansiālā ziņā ir ar plusa zīmi, taču tas ir tikai patlaban. Piemēram, Armēnija "apdedzinājās", jo gadu gadiem tā orientēja savu drošību uz Krieviju. Karā pret Azerbaidžānu Krievija nepalīdzēja un Armēniju sakāva, tai zaudējot kontroli pār Kalnu Karabahu. Kapustāns secināja, ka ilgtermiņā Gruzijai vairāk var dot Eiropa, nevis Krievija, lai gan Gruzija tomēr ģeogrāfiski ir krietni tālāk no Eiropas un atrodas tuvāk Krievijai.