Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumu projektu normatīvajā regulējumā, paredzot, ka Nacionālās sporta padomes sēdes turpmāk vajadzības gadījumā varētu noteikt par slēgtām, vēstīja "TV3 ziņas".
VIDEO ⟩ Nacionālās sporta padomes sēdes varētu būt slēgtas. Bažas par slepenu naudas sadalīšanu
Grozījumu projektā pamatots, ka šāda kārtība nepieciešama, lai varētu lemt par jautājumiem, kas saistīti ar personas datiem. Līdz šim gan tādas nepieciešamības neesot bijis, un arī garantēt, ka šādu pieeju neizmantos lemšanā par naudas sadalījumu nozarei, nevarot.
Nacionālās sporta padomes nolikums patlaban nosaka, ka padomes sēdes ir atklātas. Lielai daļai "TV3 ziņu" uzrunāto padomes locekļu šāda ideja ir jaunums.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš norāda, ka plānotās izmaiņas normatīvajā regulējumā viņam pagaidām ir jaunums, bet, lai varētu tās komentēt, vispirms ar tām jāiepazīstas.
Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētājai Diānai Zaļupei neesot skaidrs iemesls, kāpēc kādus jautājumus Nacionālajai sporta padomei vajadzētu skatīt aiz slēgtām durvīm.
Nacionālā sporta padome piedalās ne tikai sporta politikas izstrādē, bet lemj arī, piemēram, par sporta federāciju naudas pieprasījumiem dažādu sacensību rīkošanai vai kritērijiem, pēc kuriem sadalīt naudu nozares spēlētājiem. Ņemot vērā, ka plānotajos grozījumos nav precīzi pateikts, kādos gadījumos sēdes varēs būt slēgtas, tikpat labi slepeni varētu lemt arī par naudas sadalījumu. Vairums "TV3 ziņu" aptaujāto padomes biedru gan sliektos to neatbalstīt.
Piemēram, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Diāna Dadzīte uzskata, ka visam jābūt caurspīdīgi, jo tā tomēr ir valsts budžeta nauda, un tautai ir jāzina, par ko tā maksā.
Arī Zaļupe uzskata, ka jautājumi, kas attiecas uz valsts budžeta līdzekļu sadali, nevar būt nekāds noslēpums.
IZM Sporta departamentā skaidro - lai gan līdz šim tādas nepieciešamības nekad nav bijis, līdzīgi kā Ministru kabinetā, plānots noteikt, ka slēgti skatītu tikai sensitīva rakstura jautājumus.
Runājot par to, kas varētu būt šie sensitīvie jautājumi, IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs norāda, ka tie būtu privāti fiziskas personas dati vai ar valsts drošību saistīti jautājumi. "Mēs tagad paredzam uz priekšu, ka, ja nu tāda situācija izveidosies, ka mums ir tas atrunāts nolikumā, bet līdz šim tādas nepieciešamības nebija un, ja arī turpmāk nebūs, tad visas sēdes turpinās būt atklātas."
Uz jautājumu, kā var garantēt, ka padomes sastāvs nenobalso, ka lemj slēgti, piemēram, par finansējuma sadali jaunatnes sportam, Samoilovs atbildēja, ka grib ticēt, ka tādas situācijas nebūs.
Padomes politiskā pārstāvniecība, piemēram, ekonomikas un izglītības ministri, izmaiņas varētu atbalstīt tikai attiecībā uz personas datu pasargāšanu, taču finanšu jautājumus sola atstāt atklātus.
IZM patlaban apkopo iesniegtos atzinumus par plānotajām izmaiņām un vēl neprecizēja, kad tās varētu virzīt izskatīšanai padomē.