Putins nosauc vienu lietu, ko nekad neatļaus Ukrainai darīt (2)

Atbildot uz jautājumu, ko Kremlis darīs gadījumā, ja atombumba tiešām tiks uzbūvēta, Putins teica, ka tas nekad netiks pieļauts. Diktators uzsvēra, ka Rietumu amatpersonām, kuras apsver šādas idejas, jāsaprot, ka tādā gadījumā viņš vairs "nekādi neatturēšoties". 

"Kā jūs domājat, kas notiks, ja valsts, ar kuru mēs esam iesaistīti karadarbībā, pēkšņi kļūs par kodolvaru? Tādā gadījumā mēs aizstāvēsimies ar visiem – un es vēlos to vēlreiz uzsvērt – visiem Krievijai pieejamajiem līdzekļiem. Visiem! Mēs to nepieļausim," emocionāli trešdienas vizītē Kazahstānas galvaspilsētā Astanā žurnālistam preses konferencē teica Putins.

Putins teica, ka Ukraina saviem spēkiem nespētu uzbūvēt kodolieroci, lai gan tā padomju okupācijas laikā bija "ļoti industriāli attīstīta". Viņš piebilda – ja tā mēģinās to darīt, Krievija uzreiz to apturēšot.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas laikraksts "The Times" ziņoja – ja jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atteiksies turpināt ASV militāro atbalstu Ukrainai, tā dažu mēnešu laikā spēs uzbūvēt elementāru atombumbu. Ar to pietiktu, lai iznīcinātu veselu Krievijas Gaisa spēku bāzi.

Ukrainas Aizsardzības ministrijai sagatavotā dokumentā norādīts, ka valsts varēs ātri izveidot elementāru ierīci no plutonija, izmantojot tehnoloģiju, ar kuru radītā bumba "Resnais vīrs" 1945. gadā tika nomesta uz Japānas pilsētu Nagasaki.

"Vienkāršas atombumbas izgatavošana, kā to izdarīja ASV ar Manhetenas projektu, 80 gadus vēlāk nebūtu sarežģīts uzdevums," teikts dokumentā.

Tajā norādīts – ja nebūtu laika uzbūvēt un ekspluatēt urāna bagātināšanai nepieciešamās lielās iekārtas, kara laikā Ukrainai būtu nācies paļauties uz plutonija izmantošanu, kas iegūts no izlietotajiem degvielas stieņiem, kuri izņemti no Ukrainas kodolreaktoriem.

Ukraina joprojām kontrolē deviņus darbojošos kodolreaktorus, un tai ir ievērojamas zināšanas kodolenerģijas jomā, lai gan 1996. gadā tā atteicās no pasaulē trešā lielākā kodolarsenāla.

Ziņojumā teikts:

"Ukrainas rīcībā esošā reaktoru plutonija svaru var lēst uz septiņām tonnām… Lai izveidotu ievērojamu kodolieroču arsenālu, būtu vajadzīgs daudz mazāk materiāla... Esošais daudzums ir pietiekams simtiem kaujas galviņu ar taktisko jaudu vairāku kilotonnu apmērā."

Šādai bumbai būtu aptuveni viena desmitā daļa no "Resnā vīra" spridzekļa jaudas, secina dokumenta autori.

"Ar to pietiktu, lai iznīcinātu veselu Krievijas gaisa spēku bāzi vai koncentrētus militāros, rūpnieciskos vai loģistikas objektus. Precīza kodolieroča lādiņa jauda būtu neparedzama, jo tajā tiktu izmantoti dažādi plutonija izotopi," sacīja ziņojuma autors Oleksijs Ižaks. Viņš ir Ukrainas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta – valsts pētniecības centra, kas darbojas kā prezidenta administrācijas un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes padomdevēja struktūra, – nodaļas vadītājs.

"Plutonijs būtu jādetonē, izmantojot sarežģītu parasto sprāgstvielu konstrukciju, kurai būtu jānotiek ar liela ātruma detonācijas vilni vienlaikus visā plutonija lodes virsmā," teikts ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka šī tehnoloģija ir sarežģīta, taču ir Ukrainas kompetencē.

Rietumu eksperti uzskata, ka paies vismaz pieci gadi, līdz Ukraina izstrādās kodolieroci un piemēros tā pārvietošanas līdzekli, taču Armijas centra direktors Valentīns Badraks atzīmē, ka Ukraina savas ballistiskās raķetes būs izstrādājusi mazāk nekā gada laikā.

"Pēc sešiem mēnešiem Ukraina varēs parādīt, ka tai ir spēja uzbūvēt tāla darbības rādiusa ballistiskās raķetes: mums būs raķetes ar 1000 kilometru darbības rādiusu," teica eksperts.

Analītiķi apgalvo, ka gadījumā, ja ASV pamestu Ukrainu, Apvienotā Karaliste varētu izpildīt savas drošības saistības saskaņā ar Budapeštas memorandu, palīdzot Ukrainai attīstīt kodolieroču atturēšanas līdzekli, ņemot vērā, ka tai nav konvencionālo līdzekļu, lai neļautu Krievijai iekarot Ukrainu.

Ižaks uzskata, ka kodolbruņošanās programmas izstrādes slieksnis būs tad, kad Putina karaspēks sasniegs Pavlogradas pilsētu. Pēc viņa domām, mazliet ilgāks laiks radītu risku, ka dažas no Ukrainas lielākajām pilsētām, piemēram, Dņipro un Harkiva, varētu krist, pirms ieroči tiks izstrādāti.

Ižaks piebilda: "Mani pārsteidza Amerikas Savienoto Valstu izrādītā cieņa pret Krievijas kodoldraudiem. Iespējams, ka tas mums ir maksājis karu. Viņi pret kodolieročiem izturas kā pret sava veida dievu. Tāpēc varbūt ir pienācis laiks arī mums lūgt šo dievu."

Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina nekad nav teikusi, ka vēlas ražot kodolieročus. Viņš paskaidroja, ka runājis par Budapeštas memorandu, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem, bet pretī nesaņēma solītās drošības garantijas.

"Es runāju par Budapeštas memorandu, kurā teikts, ka Ukraina saņem drošības garantijas. Taču tas nav lietussargs, un bez NATO mums nav citu iespēju. Mēs neveidojam kodolieročus," viņš piebilda.

Pirms tam Zelenskis atgādināja, ka 1994. gada Budapeštas memorandā, kurā piedalījās Krievija, ASV un Apvienotā Karaliste, Ukrainai tika solīta teritoriālās integritātes un suverenitātes aizsardzība apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem. Taču tagad šis dokuments nedarbojas, tāpēc valsts drošību var nodrošināt vai nu dalība NATO, vai arī kodolieroči.