EDzL komentē ziņas par neiespējamību piemērot Rīgas lidostas termināli 1520 mm platuma sliedēm (1)

Viņš norādīja, ka "šobrīd tiek izplatīta neprecīza informācija un dominē politiski naratīvi par to, ka "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas termināli nevarēs piemērot 1520 mm platuma sliedēm".

Lai rastu risinājumus "Rail Baltica" izaicinājumiem un nodrošinātu iespējami ātru pasažieru pārvadāšanu, eksperti no VAS "Latvijas dzelzceļš", EDzL un Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izstrādāja piedāvājumu izveidot 1520 mm platuma dzelzceļa sliežu savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostas stacijai. Šis risinājums ļautu izmantot "ViVi" vilcienus šajā maršrutā vēl pirms "Rail Baltica" pirmās kārtas pabeigšanas.

Priekšlikums tika prezentēts nozares ministrijai, citām ministrijām, projekta partneriem un amatpersonām, kas ikdienā seko līdzi projekta norisei, un kopumā priekšlikums guvis konceptuālu atbalstu, pauž Diļevs.

Viņš uzsver, ka šis risinājums atšķiras no sākotnēji plānotā. "Rail Baltica" terminālis Rīgas lidostā ir būvēts Eiropas sliežu platumam - 1435 mm, tāpēc pastāv atšķirības gabarītos, salīdzinot ar 1520 mm sliežu platumu.

"Tomēr šīs atšķirības gabarītos nav šķērslis, lai nodrošinātu risinājumu, kas atbilst pašreizējam pasažieru pieprasījumam un vajadzībām," norāda EDzL vadītājs.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas terminālī sākotnēji bija paredzēts novietot divus caurbraucošus un vienu atspoles ceļu 1435 mm platumā. Taču, pielāgojoties esošajai situācijai, ir iespējams izvietot vienu vai nākotnē pat vairākus 1520 mm sliežu ceļus, kas ļautu nodrošināt pasažieru pārvadājumus ar plānoto vilcienu intensitāti - reizi 30 minūtēs.

Sākotnēji viens pilnībā elektrificēts 1520 mm sliežu ceļš tiks izvietots termināļa vidusdaļā, kas būs pasažieriem ērtākais risinājums.

"Nākotnē, kad būs skaidrība par turpmāko Rīgas integrācijas stratēģiju, esošo sliežu ceļu platumus varēs pielāgot citām vajadzībām. Kontakttīklu balsti tiks veidoti tā, lai tos varētu pielāgot dažādiem sliežu ceļiem," norāda Diļevs.

Viņš akcentē, ka, sadarbojoties ar dzelzceļa ekspertiem, atrasts risinājums, kas nodrošina optimālu pasažieru satiksmi. Ņemot vērā ierobežoto globālā projekta finansējumus šis risinājums ir gan tehniski, gan finansiāli iespējams.

Jau ziņots, ka valdība 26.novembrī konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā.

Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus - kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.

Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Papildus SM turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.