Vidējā darba alga "uz rokas" trešajā ceturksnī Latvijā pieauga par gandrīz 10%

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1684 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,3%, sasniedzot 1758 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksni bija 1703 eiro, kas ir pieaugums par 12,3% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada otro ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 1,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 2,4%, sabiedriskajā sektorā - par 0,9%, bet vispārējās valdības sektorā - par 1,1%.

Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad trešajā ceturksnī bija 11,59 eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ir pieaugums par 10,9%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni - par 1,5%.

Vidējā neto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī bija 1231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024.gada trešajā ceturksnī bija 1385 eiro. Salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni tā pieaugusi par 135 eiro jeb 10,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad trešajā ceturksnī bija 1016 eiro, kas gada laikā ir kāpums par 9%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 289,1 miljonu eiro jeb 8,3%, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 11 400 jeb 1,5%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē - par 19,2%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Straujāk vidējais atalgojums auga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 15,9%, nekustamo īpašumu nozarē - 15,2%, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - par 14,4%.

Visās minētājās nozarēs, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā, skaidro statistikas pārvaldē, piebilstot, ka darbinieku skaits samazinājās arī pārējās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, valsts pārvaldi un aizsardzību, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozari.

2024.gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 2801 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2732 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 2121 eiro, enerģētikā - 2116 eiro, valsts pārvaldē - 1996 eiro, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādē - 1956 eiro, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1772 eiro.

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē - par 11,4%, Vidzemē - par 11,1% un Latgalē - par 11%.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1877 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē - 1223 eiro, kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur nav vērojamas izmaiņas. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē - par 1,3 procentpunktiem.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,07 līdz 14,57 eiro jeb par 11,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,7% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,5% gada laikā.

2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieauga Lietuvā - par 10,9%, seko Latvija ar kāpumu par 9,9% un Igaunija ar pieaugumu par 8,1%.