Daļa daudzbērnu ģimeņu nākamgad varētu atrasties uz maznodrošinātā statusa robežas, brīdina apvienība

Viņa minēja piemēru, ja vecāki ar četriem bērniem nākamgad saņems vidējo algu valstī, šīs mājsaimniecības neto ienākumi būs 2743 eiro, kas nozīmē, ka šādas ģimenes atradīsies uz maznodrošināto statusa robežas.

Savukārt gadījumā, ja vecāki ar trīs bērniem saņem šī brīža mediāno algu, kopējie mēneša ienākumi ir 2252 eiro, kas faktiski atbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viņa uzsvēra.

LDĢA aprēķini liecina, ka trīs bērnu ģimenes pārtikas grozs mēnesī veido 990,91 eiro, savukārt ja divi strādājoši vecāki saņem Vidzemes reģiona vidējo bruto algu - 1375 eiro -, vēlamā pārtikas groza izmaksu īpatsvars ir 43%.

Lai gan pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai palielinājušies par 4%, izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai samazinājušies par 22,2%, turklāt par 10% samazinājies arī atbalsts ģimenēm ar bērniem, informēja Treija.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Elīna Celmiņa atzina, ka nabadzības indeksā no 2014. līdz 2022.gadam vislielākajam nabadzības riskam pakļautas bijušas mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem, tomēr šī indeksa dati ir relatīvi, jo tajos nav iekļauts sociālo pakalpojumu atbalsts.

Kā norādīja Celmiņa, Latvijā 72% mājsaimniecību ir bez bērniem, savukārt 28% mājsaimniecību ir bērni. LM prioritāte ģimeņu ar bērnu atbalstam līdz 2027.gadam ir finansiālā atbalsta un pakalpojumu pārskatīšana. Tāpat plānots stiprināt atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu aprūpei, kā arī pilnveidot finansiālo atbalstu bērna kopšanai vecumdienās. Vienlaikus plānots arī ieviest minimālo sociālā pakalpojuma grozu.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka uzsvēra VM un LM sadarbības nozīmi un informēja par priekšlikumiem, kas saistīti ar LM izstrādāto demogrāfiskās politikas attīstības informatīvo ziņojumu.

VM izvirzījusi trīs prioritāros virzienus, lai uzlabotu demogrāfiskās politikas attīstību. Priekšlikumi vērsti uz pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pieejamības uzlabošanu, kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ārējo nāves cēloņu risku mazināšanu un izglītošanu par veselīga dzīvesveida nozīmi.

Reproduktīvās veselības uzlabošanai plānots ieviest preimplantācijas ģenētiskās testēšanas pakalpojumu, lai laikus ārstētu potenciālu neauglību topošajiem vecākiem. Tāpat iecerēts pilnveidot atbalsta pakalpojumus grūtniecēm ar funkcionāliem traucējumiem un nodrošināt atbalsta personu ar HIV inficētām grūtniecēm.

Vienlaikus pašvaldībās paredzēts veidot jauno vecāku mentoru tīklu, sevišķi tam piesaistot topošos vecākus, kas atrodas sociālā riska grupās. Papildu atbalsts iecerēts arī vecākiem perinatālās mirstības gadījumā.

Savukārt pakalpojumu pieejamības uzlabošanai plānots pārskatīt tarifus, lai samazinātu rindas pēc veselības pakalpojumiem un veicinātu sirds un asinsvadu slimību izplatību, uzlabojot šo slimību risku diagnostiku. Līdztekus plānots nodrošināt terapiju smagu alerģiju gadījumos, kā arī izveidot intensīvas ārstēšanas programmu bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem un paplašināt svara korekcijas iespējas bērniem un pieaugušajiem ar aptaukošanās diagnozi.

Ārējo nāves cēloņu mazināšanā ministrija iecerējusi īstenot smēķēšanas atmešanas programmu grūtniecēm un jaunajiem vecākiem, kā arī ieviest jaunu starpsektoriālu pakalpojumu bērniem, kuriem nepieciešama uzturēšanās drošā vidē, atrodoties apreibinošo vielu ietekmē. Vienlaikus īpaša uzmanība pievērsta noslīkšanas novēršanas pasākumu ieviešanai.