Vides aktīvisti vēlas apturēt katlumājas būvniecības ieceri Krustpils ielā

Publiskajā būvniecības ieceres apspriešanā par katlumāju Krustpils ielā savākts ap 6000 balsu, no kurām lielākā daļa iebilst pret šo ieceri, klāsta biedrības, kuras uzskata, ka iedzīvotāju bažām esot pamats, un tās ir līdzīgas kā citu atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecības gadījumā.

Kā skaidro vides aktīvisti, jūnijā Saeimā tika skatīta iedzīvotāju platformā "Mana balss" sāktā iniciatīva "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām", kurā iedzīvotāji lūdz noteikt lielāku minimālo attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām.

Pirms Saeima izskatījusi jautājumu par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, biedrības aicina uz laiku apstādināt būvniecības ieceri, lai gūtu pārliecību par kaitīgas ietekmes neesamību. Kā uzskata "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, pirms iegūta pārliecība par to, ka dzīvojamo māju tuvumā plānotā katlu māja neietekmēs vietējo iedzīvotāju veselību un neatstās paliekošu piesārņojumu, būvniecības iecere jāiesaldē.

Plānots, ka no kopējā kurināmā daudzuma, atkritumi veidos 10%. Taču to sadedzināšanai esot jāatbilst augstākajām prasībām, jo dūmgāzēs rodas tie paši ķīmiski savienojumi, kas parastās atkritumu reģenerācijas stacijās, klāsta biedrības, kuru skatījumā, obligāti jānodrošina pienācīga filtru un bīstamo pelnu apsaimniekošana. Tas nozīmējot nopietnu projekta sadārdzinājumu vienkāršai biomasas katlu mājai.

Biedrības norāda, ka pašlaik nav skaidras informācijas par to, cik daudz dedzināšanai piemērotu atkritumu Latvijā tiek radīts un cik tādu būs nākotnē. Pastāvot iespēja, ka pieejamais no atkritumiem iegūtā kurināmā daudzums, īstenojot šī brīža dedzinātavu ieceres, Latvijas teritorijā būšot nepietiekams. Līdz ar to pastāvot risks atkritumu importam un ar to saistītiem vides un sociālajiem riskiem, skaidro vides organizācijas.

Vairākās Eiropas valstīs jau šobrīd vērojama atkritumu reģenerācijas staciju pārmērīga kapacitāte, kas noved pie situācijas, ka valstī tiek ievesti atkritumi tieši dedzināšanas nolūkam, apgalvo biedrības.

Biedrību ieskatā, esot nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas neesot darīts.

Tās atzīst, ka nepieciešams samazināt atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, bet tas esot izdarāms, pievēršoties atkritumu pārstrādei, bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai un materiālu atkalizmantošanai.

"Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība" šo būvniecības ieceri neatbalsta un aicina apturēt ieceres procesu kamēr Saeimā nav izskatīts jautājums par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām.

Biedrība "Zaļā brīvība" ir sabiedriska vides aizsardzības un vides izglītības organizācija, kuras misija ir veicināt tādas sabiedrības attīstību, kas dzīvo saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi. "Zero Waste Latvija" ir nevalstiska organizācija, kas virza un popularizē atkritumu daudzuma samazināšanu un aprites ekonomikas iedzīvināšanu Latvijā. "Zero Waste Latvija" ir biedre Eiropas līmeņa organizācijā "Zero Waste Europe".

Kā ziņots, Rīgā, Krustpils ielā, plānots būvēt jaunu biokurināmā un atkritumu dedzināšanas katlumāju. Šis jautājums iepriekš tika skatīts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē.

Katlumājas ieceri plāno īstenot SIA "PJ Serviss". Uzņēmums iecerējis izbūvēt katlumāju, kurā automatizēti tiek kurināts biokurināmais un no atkritumiem iegūtais kurināmais.

Plānots, ka iekārtas saražos 13-17 gigavatstundas siltumenerģijas gadā. Faktiskais kurināmā patēriņš esot atkarīgs no siltuma pieprasījuma centralizētā siltumapgādes sistēmā.

No atkritumiem iegūtā kurināmā apjoms plānots līdz 792 tonnām, jeb 2,4 tonnas diennaktī.

Saražotā siltumenerģija paredzēta pārdošanai un nodošanai AS "Rīgas siltums" siltumapgādes tīklā.

Lai gan komiteja kopumā atbalstīja jaunas atkritumu apsaimniekošanas vietas izveidi Krustpils ielā, tomēr komitejas sēdē izskanēja vairāki iebildumi.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija SIA "PJ serviss" reģistrēta 2014.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Pērn uzņēmums strādāja ar 3680 eiro apgrozījumu un 950 eiro peļņu.

SIA "PJ serviss" 50% kapitāla daļu pieder privātpersonai Jānim Pālenam, bet otra puse - SIA "NG Īpašumi".