ST ierosināta lieta par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos

Pieteikumu ST iesnieguši 20 Saeimas deputāti. Viņi lūdz izvērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītās daļas un 2024.gada 18.janvāra likuma "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" 6.panta, ciktāl ar to likuma 8.panta ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā, atbilstību Satversmes ievadam un 4.pantam.

Tiesā vērsās Edvards Smiltēns (AS), Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Nauris Puntulis (NA), Česlavs Batņa (AS), Jurģis Klotiņš (NA), Linda Matisone (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Aiva Vīksna (AS), Edvīns Šnore (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ilze Indriksone (NA), Lauris Lizbovskis (AS), Artūrs Butāns (NA), Andris Kulbergs (AS), Uģis Mitrevics (NA), Māris Sprindžuks (AS), Jānis Dombrava (NA), Ingmārs Līdaka (AS) un Didzis Šmits (AS).

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraudot valsts drošību. Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4.pantam.

NA līderis Raivis Dzintars uzskata, ka esošo ģeopolitisko izaicinājumu laikā ir īpaši svarīgi stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. "Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Tomēr acīmredzami ne visiem Satversmē noteiktais šķiet gana būtisks, un notiek centieni palielināt krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā, NA to uzskata par bīstamu un nepieļaujamu virzienu," pauž Dzintars.

Savukārt AS deputāts Edvards Smiltēns uzsver, ka laikā, kad Ukraina cīnās ar Krievijas brutālo nežēlību, tiek jaukti nost pieminekļi ar padomju okupācijas paliekām, latviešu valodas kā vienīgās saziņas valodas stiprināšanai ir jābūt pašsaprotamai. "Taču tajā pašā laikā redzam ne tikai vēlmi sabiedriskajos medijos krievu valodu saglabāt, bet tās lomu pat palielināt. Lietā tiek likti visdažādākie argumenti, tai skaitā piesegšanās ar likuma normām. Uzskatām, ka tas neatbilst ne Satversmes garam, ne burtam," norāda Smiltēns.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītā daļa noteic, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Savukārt ar 2024.gada 18.janvāra likuma "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" 6.pantu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8.panta ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā norāda, ka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tad vienu radio un vienu televīzijas programmu vai daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes. Minētā tiesību norma stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.

ST uzaicināja Saeimu līdz 2025.gada 27.janvārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025.gada 26.aprīlis.