ECT atkal iesniegtas sūdzības par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā (4)

Iesniedzēji aizvadītajā vasarā Satversmes tiesā apstrīdēja divu izglītības likumu grozījumu atbilstību Satversmei. "Pēc tam, kad visas tiesiskās iespējas valstī ir izsmeltas, vērsāmies Eiropas tiesā," sacīja Pimenovs.

Iesniedzēji uzskata, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā liedz iespēju to apgūt tādā līmenī, kādā vēlas ģimene, un šis aizliegums vērtējams kā iejaukšanās privātajā un ģimenes dzīvē, ko nepieļauj Cilvēktiesību konvencija. Viņi vēlas, lai tiktu atcelta pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē.

ECT iepriekš citās lietās "Valiullina un citi pret Latviju", "Djeri un citi pret Latviju" un "Džibuti un citi pret Latviju" neatzina, ka lēmums samazināt vispārējās izglītības apjomu krievu valodā būtu krievus diskriminējošs.

Šīs lietas tika sāktas pēc 2018.gadā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri ievērojami palielināja latviešu valodas lietojumu skolās. Četrus gadus vēlāk, 2022.gadā, Saeima pieņēma grozījumus, atbilstoši kuriem skolās tika sākta pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Poļu, lietuviešu un igauņu skolēni var mācīties savā dzimtajā valodā, jo likums pieļauj mācības Eiropas Savienības valodās, savukārt mācības ukraiņu un ivrita valodās atrunātas Latvijas starptautiskajos līgumos.

Turpretim krievvalodīgajiem un baltkrievu bērniem "šādas aizsardzības nav", neapmierināts Pimenovs. Viņš norādīja, ka Latvijā dzīvojošajiem krieviem dzimtā valoda galvenokārt ir krievu, un pieņemtie grozījumi liedz viņiem mācīties savā dzimtajā valodā.

"Mēs norādām, ka apstākļos, kad vispārējā izglītība krievu valodā tiek pilnībā pārtraukta, diskriminācija pēc valodas kļūst arī par diskrimināciju pēc etniskās piederības," sacīja Pimenovs, piebilstot, ka visi iesniegumu parakstītāji "sevi uzskata par krieviem".

Ja iesniegumi tiks pieņemti izskatīšanai, Pimenovs pieļauj, ka ECT varētu pievērst "īpašu uzmanību" mazākumtautības valodas un kultūras programmai interešu izglītībā kā piedāvātajam "vispārējās izglītības aizstājējam un identitātes saglabāšanas garantam".

Interešu fakultatīva izglītība nevar aizstāt obligāto vispārējo izglītību, jo nodarbības ir "nekontrolējamas" un "nesertificējamas", kas notiek sporta, pašdarbības pulciņu un studiju vietā, uzskata pieteikuma iesniedzēji.

Iespēja izvēlēties mācību valodu vispārējā izglītībā, saglabājot lielāku uzsvaru uz latviešu valodas apguvi, veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību, pārliecināta LAŠOR.

"Mūsuprāt, šī problēma ir pārmērā politizēta, ņemot vērā visus tos argumentus, kurus izteica valsts, sākot no 1998.gada. Mēs labi saprotam Latvijas vēsturi un priekšvēsturi, bet patlaban šeit dzīvo bērni trešajā vai ceturtajā paaudzē, kuri nemaz nav atbildīgi par to vēsturi, kuru Latvija ir piedzīvojusi pēdējā pusgadsimta laikā," pauda Pimenovs.

Jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.

No 2023./2024.mācību gada izglītības process tikai valsts valodā tika īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.klasē. Šajā mācību gadā mācības tikai valsts valodā sāka 2., 5. un 8.klašu skolēni, bet no 2025.gada 1.septembra pievienosies arī 3., 6. un 9.klases skolēni.

4.-9.klašu skolēni tāpat var atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas, 2023./2024.mācību gadā no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 skolēni. Tas ir 4,26% no visiem 4.-9.klašu skolēniem, kas apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.