VIDEO ⟩ Rīgas domē atsakās atklāt, cik iztērēts uz Bābelīša atpūtas zonā izvietotajām mēbelēm un griliem

Juglā, meža ielokā atrodas atpūtnieku iecienīta peldvieta Bābelītes ezers. Tur vasarā var atveldzēties un nodarboties ar sportu. Maijā pie ezera pirmo reizi pacēla zilo karogu, kas apliecina, ka peldvieta atbilst starptautiskajām vides standartu prasībām. To piešķīra ar nosacījumu, ka pašvaldība sakārtos nolaisto teritoriju ap ezeru.

Bābelīša ezera labiekārtošana Rīgas domei izmaksāja 146 tūkstošus eiro. Par tiem iegādāti soli, galdi pat grili, taču, cik par katru pozīciju izdots, dome atsakās atklāt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

Teritorija ir neliela. Apiet ezeram apkārt var aptuveni 15 minūtēs. Pa ceļam redzami uzstādīti astoņi jaunie galdi. Katram klāt pa diviem soliem un blakus - metāla grils.

Video: "Nekā personīga" sižets

Izklaidus izvietoti arī jaunie atpūtas soli ar atzveltnēm - kopā 13. Viens no tiem pavisam tuvu peldvietai. Tur pat ir arī stacionārā ugunskura vieta. Pie bērnu laukumiņa ir arī atjaunotie soliņi. Takas garumā gar malu saliktas vairākas atkritumu tvertnes.

Teritorijā ir volejbola laukumi. Sporta cienītājus tur priecēs jauns žogs. Ir arī maza laipiņa. Tai gan redzamas nolietojuma pazīmes. Iepirkums neparedzēja tās nomaiņu, bet tikai atjaunošanu. Teritoriju sakārtoja uzņēmums "LatCraft". Kopā tas izmaksāja 146 tūkstošus. Lielāko daļu no summas sastāda galdi un soli.

Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs:

"Mēs tomēr vairāmies to nosaukt, lai nebūtu tādas situācijas, ka kāds komersants mūs pēc tam sūdz tiesā un pārmet, ka esam izpauduši viņa komercnoslēpumu, jo šī izvērstā tāme, tā ir viņu daļa, kurā vietā kādu summu viņi parāda, vai viņi vairāk nopelna, piemēram, uz transportēšanas izdevumiem, vai viņi vairāk nopelna uz materiālu izdevumiem, es nevaru komentēt. […]"

NP: Tad pilsētas iedzīvotājiem nav tiesību zināt, kur aiziet viņu nauda?

"Es neuzskatu, ka mēs šobrīd slēpjam, kur aiziet viņu nauda. Vēlreiz, šis jautājums, manuprāt, nav korekts no jūsu puses. […] Jūs varētu uzdot šo jautājumu uzvarējušam pretendentam, ja viņš vēlas atklāt savu tāmi, mums kā iestādei nav nekādu pretenziju."

"LatCraft" vadītājs Rauls Ābiķis: 

"Es domāju, ka es arī…es to informāciju diez vai drīkstu…diez vai drīkstu izpaust savus līgumu ciparus. Droši vien, ka nē. Kaut gan tas ir publiskais iepirkums, to vajadzētu redzēt."

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (Latvijas Attīstībai): 

"Tam, manuprāt, būtu jābūt pieejamam."

NP: Bet nav. Man vakar departaments atbildēja, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

"Tad ir jāpapēta, kāda ir bijusi tāmīte. […] Man liekas, ka ja ir tāds pieprasījums, būtu ok, atklāt visu, tā saucamo, līgumu…nu līguma izcenojumu."

Par cenu atklāšanu "LatCraft" vadītājs solīja aprunāties ar juristu, kurš to darīt neatļāva. "Nekā Personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka dārgākie ir galdi. Katrs varētu maksāt nepilnus 5000 eiro. Nedaudz vairāk par 2000 eiro vērts ir sols ar atzveltni, un ap pusotru tūkstoti – bez atzveltnes. Kopā tas ir ap 85 tūkstošiem bez PVN.

Pirms nolikuma uzrakstīšanas, vietu izpētīja ainavu arhitekte ar speciālistiem un izlēma, ka masīvkoka baļķi ir labākais risinājums soliem un galdiem. Tie esot īpaši izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem. Izstrādājot specifikāciju, komisija izvērtēja septiņu uzņēmumu piedāvātās preces. Nolikumā iekļauti ļoti detalizēti parametri, kas atbilst SIA “Odukalns” ražotajiem soliem un galdiem.

"LatCraft" vadītājs Rauls Ābiķis:

NP: Jūs kā piegādātājs pirkāt no šī uzņēmuma, ja?

"Tur nebija norādīts konkrēts uzņēmums, tur bija norādīta konkrēta specifikācija. Vadoties pēc tās specifikācijas, mēs arī izpētījām tirgu un sapratām, ka vienīgais, kas var nodrošināt šo soliņu piegādi ir SIA "Odukalns"."

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs:

'Mēs, protams, varējām sašaurināt šo tehnisko specifikāciju un uzrakstīt, mums ir vajadzīgs krēsls. Tad jūs būtu atkal pie manis un jautājuši, kādēļ jūs tik ļoti sašauriniet šo tehnisko specifikāciju. […] Mēs tomēr te esam Eiropas Savienībā un es vēlreiz atgriežos pie tā, ka šis bija atklāts konkurss, šāda veida soliņa vizualizācija, aptuvenie izmēri, tātad potenciālie tirgotāji ir minēti tehniskajā specifikācijā, bet es apjautājos arī kolēģiem, kuri ir iepirkumu komisijā, un viņi man apgalvoja, ka ir vairāki potenciālie pretendenti, kuri piegādā materiālus, tas neizslēdz iespēju kādam pretendentam nopirkt materiālus un uzražot pašam."

"LatCraft" vadītājs Rauls Ābiķis:

"Meklējām Eiropā, meklējām pasaulē, kur varētu iegādāties, paši zāģēt un ražot, bet sapratām, ka tāds materiāls un apstrādes veids ir ļoti specifiski, un tāpēc arī startējām konkursā, ņemot par izejas punktu "Odukalns" piedāvājumu."

Citu ražotāju, kas piegādātu tieši šādus soliņus, neatrada arī konkursā zaudējušais uzņēmums "ETS Trade". Nolikums atļāva piedāvāt ekvivalentu, ja izmēri no specifikācijas neatšķiras vairāk par 10%.

RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (Latvijas Attīstībai):

"Mēdz būt situācijas, kad ir kādi specifiski pasūtījumi. Nezinu, vai šis ir tas gadījums, tāpēc ka soliņi jau nav nekāda raķešu zinātne vai kas tamlīdzīgs, bet tad jāpaskatās, jāiedziļinās detalizētāk."

NP: Kam tas būtu jādara?

"Sākumā tas būtu jāpaskatās departamenta kolēģiem, pēc tam mums ir vesela virkne ar iepirkumu uzraudzības speciālistiem, kas seko šim līdzi."

Konkrēta firma nolikumā minēta arī pie atkritumu kastēm. Uzvarētājs tieši tās arī nopircis, jo uz urnām redzams arī kompānijas logo. Tāpat nolikums pasaka priekšā, kur meklēt grilus un ugunskura vietu.

Šādi rīkoties iepirkumu organizētājiem nav aizliegts. Publisko iepirkumu likumā ir atrunāts, ka izņēmuma gadījumos preču ražotāju nolikumā ierakstīt drīkst. Specifiskie gadījumi gan nav uzskaitīti.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš:

"Bet, protams, ka tā prakse vienalga nav tāda ļoti vēlama, jo viņa kaut kādā ziņā to konkurences neitralitāti jau izjauc un iezīmē produktus, kurus pasūtītājs, teiksim, vēlas lielā mērā. […] Tās atsauces var dot tikai izņēmuma situācijā, ja savādāk nav iespējams nodefinēt funkcionalitāti. Ja mēs, piemēram, šajā gadījumā runājam par atkritumu urnām, par soliņiem, tad, protams, es īsti neredzētu, ka soliņam nevar nodefinēt funkcionalitāti vai tās dizaina prasības, nedodot vismaz atsauci uz konkrēta ražotāja, konkrētu produktu. Te pat nebūtu īsti tā atbilde, vai esam to "vai ekvivalents" beigās pielikuši, jo pēc tam, protams, būs jautājums, kā to ekvivalents izvērtēt."

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:

"Ja iepirkumā tiktu piedāvāta ekvivalenta prece, tad iepirkumu komisija, ievērojot nolikuma “Tehniskās specifikācijas” 5.punkta “5.Prasības labiekārtojuma elementiem un to uzstādīšanas darbiem” tabulas Nr. 3 un 5.3.apkašpunktu* - pārbaudītu piedāvātās preces atbilstību tehniskajām prasībām (materiāls, garums, platums, krāsas tonis utt.)."

Publisko iepirkumu likumu politiķi bieži groza. 14. Saeima to darījusi jau četras reizes. Šoreiz ne Saeimas Tautsaimniecības komisija, ne iepirkumu uzraudzības birojs neuzskata, ka pants par izņēmumiem būtu jāmaina.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie): 

"Mani pārsteidz, ja tiešām Rīgas domē tādas lietas notiek, tad es ieteiktu Rīgas domes publisko iepirkumu rīkotājiem konsultēties, organizēt kādus seminārus sadarbībā ar IUB, arī ar Konkurences padomi […] Manuprāt, ka regulējums ir pietiekams. Ja ir viedoklis, ka tas skaidri nepasaka, tad labprāt mēs arī izskatītu Tautsaimniecības komisijā. Manā pieredzē, man skatoties, šķiet, ka tās 20.panta normas par tehnisko specifikāciju ļoti skaidri pasaka."

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš:

"Likumdošanas regulējums ir atbilstošs. Viņš dod uzstādījumu un arī iedod šīs robežas, cik tālu, ko var izmantot. Jautājums vienmēr ir par praksi, un prakses efektivitāti. Vai ir atbalstāma prakse, ka mēs visur ļoti detalizēti nospecificējam līdz konkrētam produktam, konkrētam ražotājam – nē, mēs pazaudējam efektivitātes iespējas."

Pēdējos grozījumus likumā Saeimā steigā apstiprināja vēl pirms nedēļas. Tajā iekļāva normu, ka turpmāk prasības neattiecinās uz iepirkumiem, kas saistīti ar valsts naftas drošības rezervju veidošanu, uzturēšanu un rotāciju.