"LatCraft" vadītājs Rauls Ābiķis:
"Meklējām Eiropā, meklējām pasaulē, kur varētu iegādāties, paši zāģēt un ražot, bet sapratām, ka tāds materiāls un apstrādes veids ir ļoti specifiski, un tāpēc arī startējām konkursā, ņemot par izejas punktu "Odukalns" piedāvājumu."
Citu ražotāju, kas piegādātu tieši šādus soliņus, neatrada arī konkursā zaudējušais uzņēmums "ETS Trade". Nolikums atļāva piedāvāt ekvivalentu, ja izmēri no specifikācijas neatšķiras vairāk par 10%.
RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (Latvijas Attīstībai):
"Mēdz būt situācijas, kad ir kādi specifiski pasūtījumi. Nezinu, vai šis ir tas gadījums, tāpēc ka soliņi jau nav nekāda raķešu zinātne vai kas tamlīdzīgs, bet tad jāpaskatās, jāiedziļinās detalizētāk."
"Sākumā tas būtu jāpaskatās departamenta kolēģiem, pēc tam mums ir vesela virkne ar iepirkumu uzraudzības speciālistiem, kas seko šim līdzi."
Konkrēta firma nolikumā minēta arī pie atkritumu kastēm. Uzvarētājs tieši tās arī nopircis, jo uz urnām redzams arī kompānijas logo. Tāpat nolikums pasaka priekšā, kur meklēt grilus un ugunskura vietu.
Šādi rīkoties iepirkumu organizētājiem nav aizliegts. Publisko iepirkumu likumā ir atrunāts, ka izņēmuma gadījumos preču ražotāju nolikumā ierakstīt drīkst. Specifiskie gadījumi gan nav uzskaitīti.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš:
"Bet, protams, tā prakse vienalga nav tāda ļoti vēlama, jo viņa kaut kādā ziņā to konkurences neitralitāti jau izjauc un iezīmē produktus, kurus pasūtītājs, teiksim, vēlas lielā mērā. [..] Tās atsauces var dot tikai izņēmuma situācijā, ja citādi nav iespējams nodefinēt funkcionalitāti. Ja mēs, piemēram, šajā gadījumā runājam par atkritumu urnām, par soliņiem, tad, protams, es īsti neredzētu, ka soliņam nevar nodefinēt funkcionalitāti vai tās dizaina prasības, nedodot vismaz atsauci uz konkrēta ražotāja konkrētu produktu. Te pat nebūtu īsti tā atbilde, vai esam to "vai ekvivalents" beigās pielikuši, jo pēc tam, protams, būs jautājums, kā to "ekvivalents" izvērtēt."