VIDEO ⟩ Daži Skultes ostas valdes locekļi par attālinātu sapulci saņem vairākus simtus eiro

Latvijā ir trīs lielās ostas - Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kas apkalpo galvenokārt tranzītkravas. To piestātnes ir piemērotas tankkuģu un dzelzceļa sastāvu uzņemšanai. Savukārt septiņas mazās ostas - Salacgrīvā, Skultē, Jūrmalā, Engurē, Mērsragā, Rojā un Pāvilostā specializējušās Baltijas jūras reģionālo kravu pārvadājumu apkalpošanā. Tajās strādā arī vietējie zvejniecības uzņēmumi. Un te var piestāt arī jahtas.

Līdzīgi kā šeit Salacgrīvā, vēl vairākās piejūras pašvaldībās ir nelielas vai mazas ostas. Bet tās pārvalda nebūt ne tik mazas valdes.

Video: "Nekā personīga" sižets

Kā noteikts Ostu likumā, mazās ostas valdi izveido vietējās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā. Valdes priekšsēdētājs ir jāieceļ no pašvaldību amatpersonu rindām. Bet valdē jādarbojas arī pa vienai VARAM, Ekonomikas, Zemkopības un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs. Un vēl vienādās proporcijās pašvaldības deputāti un ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji. Vienīgi Rojā darbojas valde 6 cilvēku sastāvā. Pārējās ostās ir 8, 9 un maksimāli atļautais skaits 10 valdes locekļu.

Skultes osta ir lielākā no mazajām ostām. Tās valdes priekšsēdētājs ir Saulkrastu mērs Normunds Līcis. Viņš izrāda pirms nepilna gada no jauna izbūvēto piestātni, ostā strādājošo kuģu būves uzņēmumu un stāsta, ka pie viņiem bizness uzņem apgriezienus. Visvairāk Skultē pārkrauj kokus un kūdru. Plāno attīstīt jahtu piestātni un burošanas sportu jauniešiem.

Lai arī ostas pārvaldē strādā daži cilvēki, Skultes ostā viņu darbu uzrauga 9 valdes locekļi. Starp tiem četri, kurus iecēlušas ministrijas. Mērs skaidro, ka ierasti sapulcēs ministriju cilvēki piedaloties attālināti. Dažreiz atbraucot arī uz ostu.

Par sēdi katrs tās darbinieks saņem minimālo algu. Gadā ar nodokļiem valdes darbs izmaksā 100 tūkstošus eiro.

Tas nozīmē, ka ministriju darbienieki par vienu līdz divu stundu zoom sapulci saņem ap 700 eiro. Likums paredz, ka sēdes jāsasauc ne mazāk kā reizi trīs mēnešos. Skultes ostā tās notiekot praktiski katru mēnesi.

Tieši tāda pat situācija ir arī Salacgrīvā, kur ostā strādā valde ar 10 valdes locekļiem. Tās pārvaldnieks un ostas valdes priekšsēdētājs gadiem par šādu viņuprāt neracionālo naudas tērēšanu stāstījuši vairākiem satiksmes ministriem, bet politiķi Rīgā visu atstājuši bez izmaiņām. Tas arī apgrūtinot ostas darbu, jo katra valdes sēdes sasaukšana maksā salīdzinoši lielu naudu, tāpēc bieži vien lemjamie jautājumi tiek krāti kaudzē, lai tos varētu vienkopus izskatīt vienas sēdes ietvaros.

Kā stāsta Ivo Īstenais, Salacgrīvas ostas pārvaldnieks, sanāk tā, ka, lai izlemtu par jautājumu, kas ostai ienestu dažus simtus eiro, jāiztērē 7 tūkstoši, algojot valdi. Par Latvijā ieviesto mazo ostu pārvaldības smagnējumu un milzīgajām valdēm esot izbrīnīti arī Salacgrīvā strādājošie uzņēmēji no Igaunijas.

Dagnis Straubergs, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Salacgrīvas ostas valdes priekšsēdētājs vērtē, ka pēc problēmas izklāstīšanas Valsts prezidentam, kurš ieradās vizītē Salacgrīvā, sākusies strauja kustība.

Kopā mazajās ostās no valsts puses valdēs iecelti 17 ekonomikas, VARAM, satiksmes un arī zemkopības ministrijas dažādu līmeņu darbinieki. Valdes loceklim algu nosaka, ja osta iepriekšējā gadā ir pārkrāvusi vismaz 200 tūkstoš tonnu. Tā, piemēram, Ekonomikas ministrijas ierēdņi darbojas divās un pat trijās mazajās ostās vienlaikus, bet atalgojumu saņem tikai Salacgrīvā, Skultē un Engurē. Ja šogad tie ir 700 eiro, tad no janvāra algas kāps uz 740 eiro. Pašas mazākās ostas, kā piemēram Roja vai Jūrmala valdei algas nemaksā.

MK Nr.741 “Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu”

6. Lielās un vidējās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95 procentu apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostās valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendāra gadā ir nodrošinājusi kravu apgrozījumu, ne mazāku par 200 tūkstošiem tonnu. Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kuros ir bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies.

Valdes locekļi no Satiksmes ministrijas

Rojas - Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Inese Birziņa

Salacgrīva - Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Inese Birziņa

Skulte - no valsts sekretāres amata aizrotētā Ilonda Stepanova

Engure - Transporta loģistikas nodaļas vecākā referente Signe Klusa

Mērsrags - valsts sekretāra vietniece Inguna Strautmane

Jūrmala - Transporta loģistikas nodaļas vadītājs Andris Maldups

Pāvilosta - Nav SM pārstāvja

Valdes locekļi no VARAM

Skulte – VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics

Pāvilosta – VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics

Engure – VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Salacgrīva – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs

Jūrmala- VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs

Mērsrags – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs

Roja – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs

Valdes locekļi no Zemkopības ministrijas

Skulte – Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutkovska

Pāvilosta – Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule

Mērsrags – Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule

Engure – Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas vadītāja Santa Jansone

Salacgrīva – Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Olga Adamenko

Jūrmala- Zivjsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš

Roja – Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļa vecākā referente Ilze Barkeviča-Eglīte

Valdes locekļi no Ekonomikas ministrijas

Salacgrīva un Engure - Ilze Baltābola Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietniece

Skulte, Jūrmala un Roja - Kaspars Lore Juridiskā departamenta direktors ostās.

Mērsrags, Pāvilosta - Ģirts Mālnieks, Juridiskā departamenta Valsts aktīvu pārvaldes un atsavināšanas nodaļas vadītājs.

8.novembrī Valsts prezidents intervijās atzina – nejēdzības ar milzu apmēra valdēm mazajās ostās pats esot palaidis garām. Un uzskata, ka steigšus ar to kaut kas jādara.

Pēc prezidenta atklāsmēm Salacgrīvā pēkšņi Rīgā sākusies pamatīga rosība. Satiksmes ministrija vasaras beigās iesniedza informatīvo ziņojumu valdībā kā pilnveidot ostu reformu. Tajā mazās ostas nebija pat pieminētas. Tagad ministrija sola, ka labošot šo dokumentu. Uz karstām pēdām Saeimas deputāti labošot arī likumus, jo pilnīgi noteikti mazās ostas varot pārvaldīt valdes krietni mazākā sastāvā. Ekonomikas ministrs piedāvā valžu skaitu drastiski samazināt, atstājot tajā tikai pārstāvi no satiksmes ministrijas. Zemkopības ministrijā tapuši grozījumi, kas ļautu arī šai ministrijai saglabāt teikšanu mazajās valdēs un piedāvā likumā noteikt, ka maksimums būs seši locekļi - pa vienam no zemkopības un satiksmes ministrijas, pašvaldībai uzticot valdes priekšsēdētāja amatu un, ja nepieciešams, vēl vienu valdes locekli (minimāli tātad no pašvaldības varētu būt arī viens) un iekļaut divus ostā strādājošos uzņēmējus.

Kaspars Briškens, Satiksmes ministrs (Progresīvie) noraida pārmetumus, ka jautājums iekustināts tikai pēc Valsts prezidenta izrādītās intereses. Plāni kaut ko darīt bijuši jau iepriekš.

Visas mazās ostas kopā nodrošina tikai dažus procentus no kravām, ko pārkrauj Latvijā, bet vietējām pašvaldībām to darbs ir ļoti būtisks.