Briškens: SM piekrīt, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

Viņš teica, ka ostās strādājošie uzņēmumi ir arī pauduši, ka viņiem ir nepieciešama skaidrība, kādā veidā ostas tiks pārvaldītas.

"Ir svarīgi pieņemt valdības lēmumu un virzīties tālāk. Saeimā par šiem jautājumiem vēl varēs diskutēt. Protams, lai šis jautājums "neiestrēgtu" Saeimas komisijās, ir nepieciešams kvalitatīvs piedāvājums. SM vasaras beigās iesniedza informatīvo ziņojumu, par kuru bija daudz komentāru, bet ceturtdien [21.novembrī] Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē tika prezentēta kompromisa versija, mazliet izmainot šo pārvaldību," teica Briškens.

Viņš skaidroja, ka SM vēlas izmainīt esošo kārtību, kur ostu valdes ir kā mikromenedžmenta valdes. Faktiski valdes locekļi, kas vēsturiski ir bijuši politiķi, pašvaldību un ministriju amatpersonas, nodarbojas ar praktiskām lietām - līdz pat līgumu slēgšanai ar uzņēmējiem un īrniekiem, tādēļ šīs funkcijas ir paredzēts ierobežot, ieviešot padomes, skaidroja Briškens.

"Padomes rūpētos par stratēģiskiem jautājumiem, ostu pārvaldnieka iecelšanu un budžeta jautājumiem, nevis praktiskām lietām," sacīja Briškens.

LETA jau vēstīja, ka SM plāno papildināt informatīvo ziņojumu par ostu pārvaldības reformas gaitu, nosakot, ka mazo ostu valdes locekļu skaits tiktu samazināts no desmit līdz trīs valdes locekļiem.

Tāpat ostu pārvaldības reformas SM piedāvātais risinājums paredz, ka būtu vienots pārvaldības risinājums visām trīs lielajām ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas, un no valsts puses ostu pārvaldība tiktu deleģēta SM un EM.

Plānots, ka katrā lielās ostas pārvaldē būtu četri padomes locekļi - divus nominētu valsts un divus nominētu attiecīgā pašvaldība. Padomes locekļus apstiprinātu Ministru kabinets, kā arī padome ieceltu CEO/Ostas pārvaldnieku.

SM piedāvājums paredz, ka lielajām ostām tiks saglabāta esošā juridiskā forma kā publiska atvasināta persona, kā arī plānots izveidot lietotāju komitejas (ostas sadarbības padome) ar noteiktām funkcijām līdzīgi kā Rīgas lidostā.

Tāpat plānots, ka tiek mainītas ostu robežas atbilstoši aktuālajai situācijai, paredzot SEZ teritorijā tiesības atsavināt īpašumus, tāpat likumā plāno definēt horizontālās aktivitātes, kuras var konsolidēt starp ostām, piemēram, IT pakalpojumi un kapteiņdienests. Savukārt atskaitījumus pašvaldībām 10% no noteiktām ostu maksām plānots saglabāt.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.